Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Laikmetu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu: apgaismība, renesanse.

Grāmatā „Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi”, ko lietošanai ieteikusi arī Latviešu valodas ekspertu komisija, norādīts, ka laikmetu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu, piemēram, apgaismība, atmoda (bet Trešā atmoda), jaunie laiki, renesanse, senie laiki, viduslaiki.

Sarunvalodā humpala nozīmē ‘veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces’, arī ‘apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāti lietotu preču veikalā vai saņemti humānās palīdzības veidā’. Vārds darināts no vārdu savienojuma humānā palīdzība. Jāatceras, ka humpala ir sarunvalodas vārds. Literārajā valodā sakāms lietotas preces, lietoti apģērbi, arī lietotu preču veikals.

Vārds humpala ir saīsinājumu saliktenis (abreviatūra), precīzāk, strupinājumsaliktenis – īsinājums, ko darina no sintaktiskas konstrukcijas vārdu (visu vai dažu) nošķeltiem segmentiem, neņemot vērā nedz zilbes, nedz morfēmu robežas. Derivāti (atvasinājumi) parasti iegūst sugasvārda pazīmes un parasti funkcionē valodā kā lokāmi vai nelokāmi lietvārdi, piemēram, santehniķis ← sanitārais tehniķis, būvmateriāli ← materiāli būvniecībai.

Virsraksti, kuri veidoti kā piebilde ar tiešo runu bez pēdiņām, plašsaziņas līdzekļos sastopami it bieži. Visticamāk, autori izvairās no pēdiņu lietojuma, lai lieki nesaraibinātu tekstu.

No interpunkcijas viedokļa aiz kola lielā sākumburta lietojums nav pamatots, tātad šāds rakstījums formāli ir korekts: Jānis Bērziņš: brauksim lēnāk pār tiltu, draugi!

Savukārt pēc nozīmes virsraksts funkcionē kā tiešās runas teikums, kurā ir nosaukts runātājs un viņa sacītais, tātad pēc satura to ir iespējams uzskatīt par tiešās runas teikumu un lietot lielo sākumburtu aiz kola: Jānis Bērziņš: Brauksim lēnāk pār tiltu, draugi!

Šādas konstrukcijas latviešu valodā nav normētas, proti, nav noteikta nedz interpunkcija, nedz arī lielo sākumburtu lietojums tajās. Formāli aiz kola rakstāms mazais sākumburts, taču pēc nozīmes virsrakstā ir izteikts kādas personas sacītais līdzīgi kā tiešajā runā. Tātad būtu iespējams gan mazā, gan lielā sākumburta lietojums.

Vārda dzērienkarte pagaidām latviešu valodas vārdnīcās nav, taču pēc analoģijas ar līdzīgiem salikteņiem, kā kontūrkarte (nevis kontūru karte), pastkarte (nevis pasta karte) un, protams, ēdienkarte (nevis ēdienu karte), ieteicams rakstīt salikteni dzērienkarte.

Abi varianti ir pareizi, atšķiras tikai izteiktā nozīmes nianse.

Prievārds pa var biedroties gan ar akuzatīvu, gan ar datīvu atkarībā no prievārda konstrukcijas nozīmes.
Prievārds pa biedrojas ar akuzatīvu, ja prievārda konstrukcija izsaka vietas vai laika nozīmi:
pastaigāties pa parku, pa dienu neviena nav mājās.
Prievārds pa biedrojas ar datīvu,

ja prievārda konstrukcija norāda uz dalāmības vai atbilstības attieksmi:
iet pa vienam, darīt kādam pa prātam, uz katra zara pa ziedam;

ja prievārda konstrukcija raksturo darbības veidu:
cirvis nolikts pa grābienam, tas man nav pa kabatai, palaist pa vējam, vilkt tīklus pa straumei.

Darbības veida izteikšanai pa mūsdienās lieto reti, tikai ar dažiem lietvārdiem, tāpēc konstrukcija pa straumei (kādā veidā?) var likties neierasta, tomēr tā nav aplama. Protams, šajā gadījumā iespējams lietot arī akuzatīvu, izsakot vietas nozīmi: kuģa ātrums pa straumi ir... (pa kurieni?).