Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem ir kļava. Latviešu literārajā valodā tas ir sieviešu dzimtes lietvārds. Vīriešu dzimtes lietvārds kļavs uzskatāms par morfoloģisko dialektismu – dialektismu, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas. Forma kļavs sastopama augšzemnieku izloksnēs.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2023. gada 15. maija sēdē krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada vietā latviešu valodā turpmāk ieteikusi lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko nosaukumu Kēnigsberga. Tāpat arī atbalstīts ieteikums ģeogrāfijas termina „Kaļiņingradas līcis” vietā turpmāk lietot „Kēnigsbergas līcis”.
 
Arī Polija 2023. gada maijā atteikusies no krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada un atgriezusies pie pilsētas vēsturiskā nosaukuma Kēnigsberga, poļu Królewiec.

Vārdu maestro ar lielo sākumburtu var rakstīt stilistiskos nolūkos, izrādot īpašu pagodinājumu. Tiesa gan, lielā sākumburta lietojumu varētu drīzāk attiecināt uz vēstulēm vai ielūgumiem, kuri adresēti šim maestro, nevis, piemēram, uz preses relīzi.

Valentīna Skujiņa norādījusi, ka „[s]vinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta:
Godājamo Prezident!
Augsti godātais Profesora kungs!” (Skujiņa 1999, 21)

Citādi vārds maestro ir sugasvārds, kas rakstāms ar mazo sākumburtu. Ar šo vārdu apzīmē izcilu mūziķi, piemēram, diriģentu vai komponistu, tāpēc pielikums maestro pats par sevi norāda uz personas izcilību, godināšanu, piemēram:
notiks maestro Aleksandra Viļumaņa koncerts;
Latvijas Radio klausīsimies raidījumu par maestro Herbertu fon Karajanu;
televīzijā skatīsimies maestro Raimonda Paula koncertu „Laternu stundā” utt.

Vārds maestro rakstāms ar mazo sākumburtu, taču lielā sākumburta lietojums nav aplams, ja vēlamies kādu maestro sevišķi godināt, jo „[l]ielie sākumburti kā grafisks līdzeklis dod iespēju tekstā izcelt un pastiprināt gan svinīgumu, gan patosu, gan cildenumu”. (Sk. Laugale, Šulce 2012, 21)

Saskaņā ar latviešu valodas gramatikas (morfonoloģijas) likumiem, lai novērstu patskaņu sablīvējumu morfēmu (piedēkļa vai saknes un galotnes) sadurā, aiz patskaņiem un divskaņiem gan darbības vārdu, gan lietvārdu galotnes priekšā vienmēr ir skaņa un attiecīgi burts j, piemēram, slēpoju (no vārda slēpot – slēpo-u),  viju (no vārda vīt – vī-u), pļauja (no vārda pļaut – pļau-a), sēja (no vārda sēt – sē-a). Tāpat arī aizgūtos sugasvārdos bakaleja, demokrātija, konditoreja, matērija, policija, sinonīmija, valstu un kontinentu nosaukumos Austrālija, Austrija, Āzija, Itālija, Mumbaja, augu nosaukumos hortenzija, peonija, sieviešu personvārdos Annija, Emīlija, Marija u. c.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija šo jautājumu ir skatījusi 2023. gada 8. februārī un lēmusi, ka  personvārdi ar izskaņām -ia un -ea bez līdzskaņa j pirms galotnes a latviešu valodā rakstāmi tikai gadījumos, kad to pieļauj attiecīgās svešvalodas īpašvārdu atveides noteikumi. Šādu formu izvēle nav atbalstāma gadījumos, kad personvārds tiek brīvi izvēlēts. Šādās situācijās personvārdi rakstāmi ar tradicionālajām izskaņām/finālēm -ija vai -eja, lai izvairītos no neērtībām to lietojumā. Proti, nav vairojamas tādas atkarīgo locījumu formas kā dat. Mariai, Sofiai, Viktoriai, akuz. Mariu, Sofiu, Viktoriu u. tml., kas deformē latviešu valodas fonētisko sistēmu atšķirīgas izrunas dēļ, kā arī gramatisko struktūru svārstīgas uzsvara vietas un īpatnējas locīšanas paradigmas dēļ.

Politiķis dzimis Luksemburgā. Viņa uzvārds ir vāciskas cilmes, tātad atveidojams saskaņā ar vācu īpašvārdu atveides noteikumiem, savukārt priekšvārds tradicionāli lietots franciskajā formā.
Par precīzāko atveidi atbilstoši izrunai uzskatāms rakstījums Robērs Šūmanis.