Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt Komunikāciju akadēmija, Komunikāciju aģentūra, Komunikāciju departaments,
ja zināms, ka minētā institūcija (nodaļa) nodarbojas ar sazināšanos, informācijas apmaiņu u. tml.?

Pareizi ir Komunikācijas akadēmija, Komunikācijas aģentūra, Komunikācijas departaments.

Vārds komunikācija jālieto vienskaitlī, runājot par sazināšanos, saziņu, saskarsmi. LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī terminu komunikācijas teorija. Tātad vienskaitļa forma attiecīgā jēdziena izteikšanai lietojama arī terminos komunikācijas studijas, komunikācijas zinātne, kā arī zinātniskā grāda nosaukumā komunikācijas zinātņu doktors. Savukārt vārds komunikācijas (daudzskaitlī) lietojams, ja runa ir par inženierbūvēm (ceļiem, kanāliem, tuneļiem u. c.), par lielu plūsmu vadiem, tīkliem un informācijas sakaru sistēmām, elektropārvades līnijām, ūdensvadiem u. tml. tehnisko aprīkojumu.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 14. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2008, 25. lpp.

Itālijas iedzīvotāji ir itāļi vai itālieši?

Pašlaik Itālijas iedzīvotājus dēvējam par itāļiem.

Ilgus gadus latviešu valodā tika uzskatīts, ka mūsdienās Itālijā dzīvo itālieši, un tikai senie iedzīvotāji uzskatāmi par itāļiem. Tam par pamatu bija abu minēto vārdu nozīmju šķīrums. Itālieši – 1. ‘romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji’. Piemēram, itāliešu valoda; 2. ‘arī šīs tautas piederīgais’; itāļi – 1. vēst. ‘indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu’; 2. ‘itālieši’.

Arī valodnieks J. Rozenbergs norādīja: „Itālieši – Itālijas pamatiedzīvotāji: itāliešu dziesmiņas. Itāļi – indoeiropiešu cilšu (latīņu, osku, umbru, samnītu u. c.) grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī p. m. ē. apdzīvoja Apenīnu pussalu.” Tomēr viņš pieļāva arī atkāpi: „Taču pēdējā laikā modeļa portugālieši – portugāļi, spānieši – spāņi ietekmē (kur paralēlformas nozīmi nediferencē) vārds itāļi sastopams arī ar nozīmi itālieši.” To apliecināja arī valodas prakse: arvien vairāk valodas lietotāju, runājot par mūsdienu Itālijas iedzīvotājiem un viņu valodu, izvēlējās valodā īsāko un šķietami ērtāko variantu – itāļu valoda, itāļu uzņēmēji, itāļu virtuve u. tml. Pamatojoties uz šādu valodas lietotāju izvēli, Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2006. gadā lēma, ka nav pamata minēto nozīmju šķīrumam un mūsdienu Itālijas iedzīvotāji itāļi runā itāļu valodā. To apstiprināja arī 2006. gada 19. jūlijā „Latvijas Vēstnesī” publicētie „Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā”. Arī „Tautību klasifikatorā” norādīts, ka iedzīvotāji dēvējami par itāļiem, nevis itāliešiem. Itāļu „uzvara” pār itāliešiem apliecina, ka valodas praksē bieži vien noteicošā ir tieši valodas lietotāju izvēle. Nav noliedzams, ka šajā gadījumā liela nozīme bijusi arī valodas ekonomijas principam. Pamatojoties uz šo principu, latviešu valodā jau ierasti sakām spāņi un spāņu valoda, portugāļi un portugāļu valoda, īri un īru valoda utt.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 482. lpp.
• Rozenbergs, J. Latviešu valodas stilistika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 216. lpp.
• Noteikumi par Tautību klasifikatoru.

Kāda ir sieviešu dzimtes forma vārdam katolis un luterānis?

Vārdam katolis atbilstošā sieviešu dzimtes forma ir katoliete, savukārt luteriskās baznīcas locekles un luterisma piekritējas sauc par luterānēm.  

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 496., 609. lpp.

Kas ir domicils?

Domicils (lat. domicilium ‘dzīvesvieta’) – ‘pastāvīga dzīvesvieta’.

Vārda lietotājiem gan vajadzētu ievērot, ka latviešu valodā leksēma domicils tiek lietota reti, vairumam tā ir sveša un var radīt neizpratni. Ierastāka latviešu valodā ir vārdkopa pastāvīga dzīvesvieta.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 172. lpp.

Kas ir skansts?

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, -es, dsk. ģen. -šu vēst. – ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’.

Vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā sestās deklinācijas lietvārds, retāk piektās deklinācijas lietvārds. Taču tieši šī retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 510. lpp.