Language consultations: electronic database

Pareizi ir trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi.

Latviešu valodā teikuma locekļu savstarpējos sakarus norāda galotņu formas, tāpēc vārdu secība var būt diezgan brīva. Tomēr tāpat pastāv vārdu secības likumības, un noteikta vārdu secība ir arī apzīmētāju rindās.
Ja lietvārdam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir skaitļa vārds, šis skaitļa vārds parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki; viens pieklīdis suns.
Nereti valodas praksē sastopami piemēri, kuros skaitļa vārds nostājies aiz citiem apzīmētājiem, tuvāk lietvārdam. Šādos gadījumos tomēr vārdu kārta būtu jāmaina:
nevis Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā strādājošie trīs pusaudži apgalvoja .., bet trīs Olaines . . rūpnīcā strādājošie pusaudži..;
nevis patversmē nonāca mazi, pūkaini četri kaķēni, bet patversmē nonāca četri mazi, pūkaini kaķēni.

Stilistiskos nolūkos pieļaujams lietot gan divas, gan trīs izsaukuma zīmes. Šādos gadījumos tiek sevišķi uzsvērts teikuma emocionālais raksturs.

Kā norādījusi Aina Blinkena, „cenšoties teikuma emocionālo raksturu īpaši pasvītrot, nereti lieto divas vai pat trīs izsaukuma zīmes. Izsaukuma zīmju dubultošana un trīskāršošana pieļaujama vienīgi atsevišķos gadījumos stilistiskos nolūkos”. Šādus piemērus atrodam arī Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā, lielākoties daiļliteratūrā:
Nav ko vilkt visādus drauģeļus uz baznīcu! – Vecā nikna vēl nevarēja nomierināties. – Kārlis nav drauģelis!! – Agra atcirta un tūlīt pat nodūra galvu. (Valodas korpuss LVK2018)
BARONS: Par skolniecēm! Nu?! VISI KOPĀ (auro pilnā rīklē): Par skolniecēm! Par skolniecēm!! Par skolniecēm!!! (Valodas korpuss LVK2018)
Līdz debesīm saviļņotas, vecas dzērves pēdējā deja. Prieks! Prieks!! Prieks!!! Zītara acis dzied un kājas dejo kā jauneklim. (Valodas korpuss LVK2018)

Tā kā teikuma priekšmets Amerikas Savienotās Valstis ir daudzskaitlī, divdabja forma izteicējā ir saskaņojama ar skaitli, kurā lietots teikuma priekšmets, proti, lietojama daudzskaitļa forma parakstījušas.

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.

Teikums Lai spīdošs gads, un lai izdodas iecerētie darbi! ir salikts sakārtots teikums, kur lietota partikula (nevis pakārtojuma saiklis) lai.
Ja salikta sakārtota teikuma komponenti, ko saista saiklis un, ir sintaktiski līdzīgi, komats pirms saikļa ir liekams:
Kas notiek, un kā to saprast?
Kā Ievai sokas, un kādi ir viņas plāni?
Lai svētki izdodas, un prātā mierīgas domas!

Praksē bieži sastopamā kļūdainā interpunkcija, iespējams, skaidrojama ar to, ka tādi vārdi kā kas, kā, lai saliktā pakārtotā teikumā mēdz ievadīt palīgteikumu, un, ja vienlīdzīgus palīgteikumus saista saiklis un, pirms tā komatu neliek:
Man nav skaidrs, kas notiek un kā to saprast.
Viņš interesējas, kā Ievai sokas un kādi ir viņas plāni.
No sirds novēlu, lai svētki izdodas un prātā mierīgas domas!