Language consultations: electronic database

Vārds Berlīne izrunājams ar šauro patskani e.

Latviešu literārās valodas norma internacionālismu (arī citvalodu īpašvārdu) izrunā neatkarīgi no pozīcijas nosaka šaura patskaņa lietojumu. Valodai attīstoties, ir bijis periods, kad aizgūtos vārdos, „kur e skaņas ir tautosillabiska r priekšā, literārā valodā sastopamas zināmas svārstības”. Laika gaitā literārajā valodā ir nostiprinājies viens no izrunas variantiem. Dažus internacionālismus ar tautosillabisku skaņu kopu -er- izrunā ar plato patskani, ko skaidro ar vācu valodas ietekmi, piemēram, koncerts, nervs, persona. Tie pašreiz ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”. Ar plato patskani skaņu kopā -er- izrunā arī dažus Vācijas vietvārdus, piemēram, Bernava, Bernburga. Vārda Berlīne izruna „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” ir dota ar šauro patskani, līdzīgi būtu izrunājams arī vārds berlīnieši. Taču savulaik izruna ar plato patskani ir bijusi normai atbilstīga, un tāpēc to joprojām var saklausīt vecāka gadagājuma cilvēku (arī aktieru un diktoru) runā.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 45. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 898. lpp.

Divskaņa ei pirmais komponents e izrunājams šauri.

Jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir apgalvots, ka „divskaņa ei pirmais komponents e literārajā valodā ir izrunājams tikai kā šaurais patskanis”. Šāda divskaņa ei galvenā varianta izruna ir akceptēta arī citos pētījumos, piemēram, A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā”. Tieši tādu izrunu lielākoties dzirdam mutvārdu saziņā (arī TV un radio raidījumos). Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” piemēram, vietvārdu Freiburga, Leipciga izruna ir dota ar šauru pirmo komponentu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 26. lpp.
• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 27. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 917. lpp.

Vārds degviela izrunājams ar plato patskani e.

Vārda degviela izrunā ir jāievēro nosacījums par salikteņu pirmās daļas izrunu, proti, neatkarīgi no pozīcijas tajos parasti runā tādu pašu skaņu kā attiecīgajā vārdā ārpus salikteņa, piemēram, platu e salikteņos deg+viela, deg+vīns (sal. degošs). Vārda izruna ar plato patskani ir dota arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 167. lpp.

Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

• ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center)