Vārda islāms pamatā ir arābu valodas vārds islām ar nozīmi ‘padevība’. Islāms ir viena no visvairāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem. To nodibinājis pravietis Muhameds 7. gadsimtā Arābijā. Valodas praksē sastopams šī vārda rakstījums gan ar garo patskani ā – islāms –, gan īso patskani a – islams. Pēdējais atrodams gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā (konkrētais sējums izdots 1975. gadā), gan Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (1995). Tomēr jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vairākumā skaidrojošo un tulkojošo vārdnīcu fiksēta forma islāms, un tā apstiprināta arī ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu.
Arī salikteņos ar šo vārdu lietojams patskanis ā (islāmticīgie, islāmfobija u. tml.); atvasinājumos lietojams gan patskanis ā, gan a atkarībā no vārda izskaņas: islāmisks, islāmisms, bet: islamizēt, islamizācija.
Defisi neliek dubultuzvārdos, kuros otrs uzvārds sākas ar palīgvārdu da, de(l), di, du(š), d', de, van, fon u. tml.
Piemēram, Anna de Butkeviča-Mirska, Klotilde van der Stūla-Vollebeka; bet Anna Mirska de Butkeviča, Klotilde Vollebeka van der Stūla; Mežs da Silva, Mirskis de Vaškevičs, Gulbis del Potro, Kļaviņš di Kaprio, Vanags du Pintu, Rozītis duš Santušs, Liepiņš d’Artanjans.