Language consultations: electronic database

Īpatnēju latviešu uzvārdu grupu veido vācu cilmes uzvārdi, kas vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā beidzas ar izskaņu -aus, piemēram, Blaus, Pelkaus. Tiem atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma ir ar izskaņu -aua – Blaua, Pelkaua.

Dziesmu veltīsim Gitai Dzelzij.

Pie 6. deklinācijas pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Šādi sugasvārdi mēdz iegūt īpašvārda nozīmi, un tie sastopami kā sieviešu, tā vīriešu uzvārdos. Locīšanā vienīgā atšķirība ir vienskaitļa datīvā:
N. Kas? Frīdis Dzelzs, Gita Dzelzs;
D. Kam? Frīdim Dzelzim, Gitai Dzelzij.
Sieviešu uzvārdus loka tāpat kā atbilstošos sugasvārdus: zivij trūkst sāls, sirdij nevajag skaita, Gitai Dzelzij veltīta dziesma.

Vietniekvārdiem šis, šī, tas, tā lokatīvā, šis, šī vienskaitļa ģenitīvā, kā arī sieviešu dzimtes vārdformas šī daudzskaitļa nominatīvā, datīvā un akuzatīvā raksturīgas paralēlformas.

 

 

*Latviešu valodas gramatikā (2013) minēta arī forma šos. Latviešu literārās valodas vārdnīcā šāds lietojums atzīts par novecojušu, citos pēdējās desmitgadēs izdotajos norādāmo vietniekvārdu locīšanas pārskatos šāda forma nav minēta.
**Latviešu valodas gramatikā (2013) minēta arī forma tos. Citos pēdējās desmitgadēs izdotajos norādāmo vietniekvārdu locīšanas pārskatos šāda forma nav minēta.

Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem ir kļava. Latviešu literārajā valodā tas ir sieviešu dzimtes lietvārds. Vīriešu dzimtes lietvārds kļavs uzskatāms par morfoloģisko dialektismu – dialektismu, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas. Forma kļavs sastopama augšzemnieku izloksnēs.

Lokāmajiem darāmās kārtas tagadnes divdabjiem (ar piedēkli -oš-, piemēram, dziedošs cīrulis, plaukstošie pumpuri, ziedošā pļava) iespējamas ne tikai formas, kas tiek veidotas no tiešajiem darbības vārdiem, kā dziedāt, plaukt, ziedēt, bet arī atgriezeniskās formas, kuras tiek veidotas no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, kā kustēties, tuvoties. Atgriezeniskajiem divdabjiem ir t. s. nepilnās jeb defektīvās paradigmas: tiem nav nenoteikto un noteikto galotņu šķīruma, trūkst vairāku locījumu formu gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē, turklāt vairākās formās ir vērojama formu homonīmija, proti, tās sakrīt.
 

Valodas praksē šo divdabju lietošana reizumis sagādā grūtības trūkstošo formu dēļ, un lietojumā vērojamas kļūdas. Valodas kultūrā arī ieteikts izvairīties no pārliecīga atgriezenisko divdabju lietojuma, lai tekstu nepadarītu pārāk smagnēju.