Language consultations: electronic database

Vārds ikstundas darināts pēc tāda paša modeļa kā vārdi ikmēneša ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi’, iknedēļas ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nedēļu; tāds, kas attiecas uz katru nedēļu’. Šie vārdi lietojami tikai ģenitīva locījumā – ikstundas, ikmēneša, iknedēļas – kopā ar vārdu, kuru tie paskaidro. Ikstundas nav tik izplatīts kā ikmēneša un nav fiksēts vispārlietojamās vārdnīcās, bet lietots, piemēram, hidrometeoroloģijas terminoloģijā: ikstundas novērojumi, ikstundas summa.
Tātad vārds ikstunda nominatīvā nav iespējams, vienīgi ģenitīvā ikstundas kopā ar raksturojamo vārdu.

Lietvārds vēsts latviešu valodā ir sens aizguvums no senslāvu valodas ar nozīmi ‘ziņa; zīme, signāls, jaunumi, valodas’. Aizguvums minēts jau 17. gadsimta vārdnīcās formās vēste, vēsts.

Vārds bezvēsts nav padomju laiku aizguvums no krievu valodas (kr. val. безвестный). Gan ģenitīvenis* bezvēsts, gan savienojums ar prievārdu bez vēsts sastopami jau 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstu avotos, arī 1922. gadā izdotajā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” atrodams termins bezvēsts prombūtne.

Tiesa, arī krievu valodā ir līdzīgi (ar priedēkli bez-) darināts vārds, kas, iespējams, ir ietekmējis latviešu valodas vārda rašanos, taču šāda citu valodu (īpaši dominējošo kontaktvalodu) ietekme pastāv gan latviešu, gan citās valodās. Latviešu valodā ir daudz gan vācu, gan krievu, gan angļu valodas ietekmē radušos vārdu, kā arī leksisko aizguvumu.

Vārddarināšanas modelis ar priedēkli bez- mūsdienu latviešu valodā tiek aktīvi izmantots ģenitīveņu darināšanai, lai norādītu, ka nosauktajai reālijai nepiemīt tas vai pietrūkst tā, kas nosaukts ar motivētājvārdu. Šādi darinājumi ir, piemēram, bezastes, bezatlīdzības, bezizmēra, bezmaksas, bezpriedēkļa, bezsaimnieka, bezierunu, bezprincipu, bezrecepšu, bezvadu. Vārdi, kuriem ir pilna locījumu sistēma, ar priedēkli bez- darināti retāk, piemēram, bezmiegs, bezsamaņa, beztiesība, bezvējš.

Līdz ar to vārds (ģenitīvenis) bezvēsts ar nozīmi ‘tāds, par ko nav ziņu’ ir stabila latviešu leksikas vienība, kura iekļaujas mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā un kuras lietojums literārajā valodā nav uzskatāms par stila vai leksikoloģijas kļūdu.

* Ģenitīvenis ir lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā, piemēram, vienistabas dzīvoklis, augstpapēžu kurpes, bezsvara stāvoklis.

Ja atkārtotus lietvārdus saista vietniekvārda kas formas, izsakot nozīmes pastiprinājumu, kā arī līdzību vai identitāti, pieturzīmi starp šiem lietvārdiem nelieto. (Blinkena 2009, 252)
Tātad iespraudumā gods kam gods komats nav liekams:
Gods kam gods, skolotājs nekavējās atzīt savu kļūdu.
Pārdevēja, gods kam gods, samainīja bojāto ierīci pret citu.

Komponista priekšvārds franču valodā ir Hector, kas saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem būtu atveidojams Ektors, jo franču valodā h neizrunā (sal. Héloïse – Eloīza, Honoré – Onorē). Tomēr jāņem vērā, ka šī komponista personvārdu rakstībā latviešu valodā ir nostiprinājusies tradīcija, kuru pēkšņi nevajadzētu mainīt. Tāpēc mēs iesakām rakstīt Hektors Berliozs.