Language consultations: electronic database

Komponista priekšvārds franču valodā ir Hector, kas saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem būtu atveidojams Ektors, jo franču valodā h neizrunā (sal. Héloïse – Eloīza, Honoré – Onorē). Tomēr jāņem vērā, ka šī komponista personvārdu rakstībā latviešu valodā ir nostiprinājusies tradīcija, kuru pēkšņi nevajadzētu mainīt. Tāpēc mēs iesakām rakstīt Hektors Berliozs.

Latviešu valodā nepieciešamas, obligāti īstenojamas darbības norādīšanai pamatā izmantojama vajadzības izteiksme, piemēram, Jānim ir jāiet mājās; man jāizveido jauns makets.
Līdzās vajadzības izteiksmei plaši lietoti arī citi vajadzības izteikšanas līdzekļi:
• vajadzēt + nenoteiksme, piemēram, Jānim vajag iet mājās;
• nākties + nenoteiksme, piemēram, man nāksies veidot jaunu maketu (šī konstrukcija, visticamāk, veidojusies krievu valodas iespaidā, un koptā valodā to iesaka nelietot);
• ciešamās kārtas tagadnes divdabis ar piedēkli -am-/-ām- nomināla izteicēja funkcijā, piemēram, man veidojams jauns makets;
• bija/būs + nenoteiksme, piemēram, Jānim būs iet mājās. (Kalnača 2015, 489, 497)

Šāds vajadzēt, nākties un būt (kā novecojis) lietojums fiksēts arī vārdnīcās. Jāteic, konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme nav aprakstīta kā vajadzības izteikšanas līdzeklis nedz latviešu valodas vārdnīcās, nedz gramatikās. Tai pašā laikā, piemēram, „Latviešu valodas gramatikas” tekstā šī konstrukcija sastopama vairākkārt:
Adjektīvisko šāds, šāda lieto gadījumos, ja vēlas vai ir nepieciešams aktualizēt kādu situāciju, parādību un tai raksturīgas pazīmes, raksturot kaut ko pašreiz notiekošu. (442. lpp.)
Tas īpaši attiecas uz kontekstiem, kad nepieciešams pakārtojuma vārdu lietot lokatīvā, ģenitīvā vai kopā ar prievārdiem. (452. lpp.)

Arī, piemēram, Intas Freimanes monogrāfijā „Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” šāda konstrukcija lietota ne reizi vien:
Literārajai valodai raksturīgs variatīvums un paralēlismu konkurence, tāpēc to nepieciešams normēt, unificēt dažādus izrunas, derivatīvos, strukturālos un citus paralēlismus, galvenokārt variantus [..]. (31. lpp.)
Nekonsekvence, lietojuma dažādība ir dažādu izstrādājumu un ražojumu marku nosaukumos; ir nepieciešams vienoties par vienu lietojuma variantu – tas attiecas uz katru konkrētu abreviatūru. (166. lpp.)

Konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme, domājams, visai plaši lietota, jo tā ir mazāk kategoriska, izsaka zemāku obligātuma pakāpi nekā vajadzības izteiksme vai citi vajadzības izteikšanas līdzekļi. Vienlaikus tā, iespējams, izsaka augstāku nepieciešamības pakāpi nekā vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids (man būtu jāveido makets).

Konstrukcijas nepieciešams + nenoteiksme izplatība arī gramatikas un valodas kultūras aprakstos liecina, ka to nav pamata uzskatīt par nevēlamu. Protams, allaž izvērtējams, kuras konstrukcijas lietojums tekstā ir iederīgākais, kā arī vēlams raudzīties, lai tekstā nevaldītu sintaktisks vienveidīgums.

Prievārdiskie savienojumi bez maksas un par brīvu ir sinonīmiski, tos abus iespējams lietot literārajā valodā. Tātad pareizi ir abējādi: analīzes ir bez maksas un analīzes ir par brīvu.

Aina Blinkena minējusi: „Ja partikulas jā un nē priekšmetiski nosauc apgalvojumu vai noliegumu, tās teikumā iekļaujas kāda noteikta teikuma locekļa funkcijā un ar pieturzīmēm nav atdalāmas,” (Blinkena 2009, 341) – piemēram, Viņš nesaka ne jā, ne nē. Ja vēlamies kā uzsvērt, izcelt šo vārdu, tad to var grafiski izcelt,
piemēram, Saki NĒ vardarbībai!, bet pareizi ir arī Saki nē vardarbībai!

Gunta Smiltniece norādījusi, ka „analītiskajos kārtas skaitļa vārdos lokāms tikai pēdējais komponents”, piemēram, desmit tūkstoši piecsimtais, divdesmit tūkstošais, divdesmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit devītais, divdesmit viens tūkstotis pirmais. (Smiltniece 2013, 422)
Tātad no pamata skaitļa vārda divdesmit viens tūkstotis atvasināms kārtas skaitļa vārds divdesmit viens tūkstošais.