Language consultations: electronic database

Antonija Ahero norādījusi, ka galotne -e latviešu valodā pēc tradīcijas pievienojama tiem sieviešu dzimtes personvārdiem, kam latviešu valodā atveidotais vārda celms beidzas ar:
-er
Porter – Portere,
Spenser – Spensere,

-on
Nelson – Nelsone,
Robinson – Robinsone,

-ur
Arthur – Ārture. (Ahero 2006, 55)

Ja atveidotais vārda celms beidzas ar -or, tad parasti tiek pievienota galotne -a:
Barrymore – Berimora,
Connor – Konora.

Arī A. Ahero sniegtajā uzvārdu sarakstā Taylor ieteikts atveidot ar -a – Teilora. ASV ir vairākas pilsētas ar nosaukumu Taylor, kuras latviešu valodā tiek dēvētas Teilora. Angļu personvārds Taylor sastopams kā priekšvārdos, tā uzvārdos, un viena no slavenākajām personām ar šādu uzvārdu ir aktrise Elizabete Teilore (Elizabeth Taylor, 1932–2011). Interesanti, ka periodikā uzvārda galotnes lietojumā bijušas svārstības jau kopš pirmajiem rakstiem 20. gadsimta 50. un 60. gados gan tādos trimdas laikrakstos kā „Laiks” vai „Latvija Amerikā”, gan tādos vietējos laikrakstos kā „Padomju Jaunatne” vai „Rīgas Balss”.

Grūti pateikt, kāpēc laika gaitā Elizabetes Teilores uzvārdā nostiprinājies tieši šis variants, taču kopš 70. gadiem svārstības kļūst aizvien retākas. Šobrīd šāds angļu Taylor atveides variants ieteikts arī Ministru kabineta noteikumos.

Personvārdus Taylor Swift latviešu valodā ieteicams atveidot Teilore Svifta.

Komponista priekšvārds franču valodā ir Hector, kas saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem būtu atveidojams Ektors, jo franču valodā h neizrunā (sal. Héloïse – Eloīza, Honoré – Onorē). Tomēr jāņem vērā, ka šī komponista personvārdu rakstībā latviešu valodā ir nostiprinājusies tradīcija, kuru pēkšņi nevajadzētu mainīt. Tāpēc mēs iesakām rakstīt Hektors Berliozs.

Ar apostrofu rakstos tiek parādīts burtu vai burtkopu izlaidums vai atmetums. Nosaukumā „Jelgava ’94” apostrofs norāda, ka izlaisti gadskaitļa cipari – pilnais gadskaitļa pieraksts būtu 1994. Pieturzīme brīdina lasītāju, ka netiek sniegta pilna informācija. Šāds lietojums bieži sastopams festivālu, ikgadēju konkursu u. tml. nosaukumos, piemēram, „Mikrofons ’89”.

Lietvārds vēsts latviešu valodā ir sens aizguvums no senslāvu valodas ar nozīmi ‘ziņa; zīme, signāls, jaunumi, valodas’. Aizguvums minēts jau 17. gadsimta vārdnīcās formās vēste, vēsts.

Vārds bezvēsts nav padomju laiku aizguvums no krievu valodas (kr. val. безвестный). Gan ģenitīvenis* bezvēsts, gan savienojums ar prievārdu bez vēsts sastopami jau 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstu avotos, arī 1922. gadā izdotajā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” atrodams termins bezvēsts prombūtne.

Tiesa, arī krievu valodā ir līdzīgi (ar priedēkli bez-) darināts vārds, kas, iespējams, ir ietekmējis latviešu valodas vārda rašanos, taču šāda citu valodu (īpaši dominējošo kontaktvalodu) ietekme pastāv gan latviešu, gan citās valodās. Latviešu valodā ir daudz gan vācu, gan krievu, gan angļu valodas ietekmē radušos vārdu, kā arī leksisko aizguvumu.

Vārddarināšanas modelis ar priedēkli bez- mūsdienu latviešu valodā tiek aktīvi izmantots ģenitīveņu darināšanai, lai norādītu, ka nosauktajai reālijai nepiemīt tas vai pietrūkst tā, kas nosaukts ar motivētājvārdu. Šādi darinājumi ir, piemēram, bezastes, bezatlīdzības, bezizmēra, bezmaksas, bezpriedēkļa, bezsaimnieka, bezierunu, bezprincipu, bezrecepšu, bezvadu. Vārdi, kuriem ir pilna locījumu sistēma, ar priedēkli bez- darināti retāk, piemēram, bezmiegs, bezsamaņa, beztiesība, bezvējš.

Līdz ar to vārds (ģenitīvenis) bezvēsts ar nozīmi ‘tāds, par ko nav ziņu’ ir stabila latviešu leksikas vienība, kura iekļaujas mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā un kuras lietojums literārajā valodā nav uzskatāms par stila vai leksikoloģijas kļūdu.

* Ģenitīvenis ir lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā, piemēram, vienistabas dzīvoklis, augstpapēžu kurpes, bezsvara stāvoklis.

Gunta Smiltniece norādījusi, ka „analītiskajos kārtas skaitļa vārdos lokāms tikai pēdējais komponents”, piemēram, desmit tūkstoši piecsimtais, divdesmit tūkstošais, divdesmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit devītais, divdesmit viens tūkstotis pirmais. (Smiltniece 2013, 422)
Tātad no pamata skaitļa vārda divdesmit viens tūkstotis atvasināms kārtas skaitļa vārds divdesmit viens tūkstošais.