Language consultations: electronic database

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Ar lielo sākumburtu ieteicams rakstīt pirmo vārdu: Lielā piektdiena.

Reliģiskajā sfērā lielākā daļa terminu ir rakstāmi ar lielajiem sākumburtiem: Vecā Derība, Svētais Krēsls. Kalendārā atrodam arī nosaukumu Lielā Piektdiena, un šāds rakstījums arī ilgstoši ir ticis atbalstīts.
Tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija ir ieteikusi ar lielo sākumburtu rakstīt tikai pirmo vārdu: Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Valodas praksē no norādāmajiem vietniekvārdiem šis, šie, šī, šīs^* reizumis tiek veidotas lokatīva formas šijā, šijās. Šādas formas sastopam arī vietumis daiļliteratūrā, piemēram, Jēkaba Janševska darbos. Latviešu literārajā valodā norādāmo vietniekvārdu lokatīva formas ir šajā, šai, šinī, šajās, šais, šinīs:

Atgriezeniskajiem lietvārdiem ir galotne -ās. Tie atvasināti no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, izmantojot piedēkli -šan-:
tikties – tikšanās,
smieties – smiešanās,
tuvoties – tuvošanās.
Locīšanā atgriezeniskie lietvārdi ir defektīvi – tiem nav pilnas paradigmas: trūkst abu skaitļu datīva un lokatīva, kā arī daudzskaitļa instrumentāļa formu. Valodas praksē locījumu trūkums mēdz radīt grūtības, un nereti jāizvēlas cita veida konstrukcija:
šajā vienošanās lietotie saīsinājumi – šīs vienošanās tekstā lietotie saīsinājumi, šajā vienošanās dokumentā lietotie saīsinājumi;
Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanai – Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanās reizei, Guntis ļoti gatavojās, lai uzstātos.

Dziesmu veltīsim Gitai Dzelzij.

Pie 6. deklinācijas pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Šādi sugasvārdi mēdz iegūt īpašvārda nozīmi, un tie sastopami kā sieviešu, tā vīriešu uzvārdos. Locīšanā vienīgā atšķirība ir vienskaitļa datīvā:
N. Kas? Frīdis Dzelzs, Gita Dzelzs;
D. Kam? Frīdim Dzelzim, Gitai Dzelzij.
Sieviešu uzvārdus loka tāpat kā atbilstošos sugasvārdus: zivij trūkst sāls, sirdij nevajag skaita, Gitai Dzelzij veltīta dziesma.