Language consultations: electronic database

Īpašības vārdi ar izskaņām -āls, -ārs latviešu valodā ir aizguvumi. Aizgūtie adjektīvi ar izskaņu -āls/-a latviešu valodā ir izplatīti. Tie latviešu valodā visbiežāk ienākuši no vācu valodas vai ar krievu valodas kā starpniekvalodas palīdzību laikā, kad šīs valodas bija dominējošās kontaktvalodas, un ar šādu izskaņu valodā ir nostiprinājušies. Īpašības vārdi, kas beidzas ar izskaņu -āls/-a, izsaka kādu pazīmi, atbilstību kādam priekšmetam, attieksmi pret to vai ar to saistītu pazīmi, piemēram, bronhiāls, dokumentāls, industriāls, sufiksāls, verbāls, spektrāls.

Arī īpašības vārdiem ar izskaņu -ārs ir līdzīga nozīme. Ja vārds tiek aizgūts no jauna, latviešu valodā var lietot arī īpašības vārdu ar šādu izskaņu. Konkrētajā gadījumā latviešu valodā jau tiek lietots un ir nostiprinājies vārds ar izskaņu -āls (pulmonālā hipertensija, vācu val. pulmonale Hypertonie, Kardiale und pulmonale Kachexie).

Šāds lietojums norādīts arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”: pulmonāls – ‘saistīts ar plaušām, tām raksturīgs’, piemēram, pulmonālās artērijas vārstuļi.

Ja deju kolektīva nosaukums oficiāli ir rakstīts „DimDari”, tad tas tā arī rakstāms – TDK „DimDari”.

Šādu neraksturīgu lielo un mazo burtu kombinējumu var izmantot par grafisku līdzekli nosaukuma leksiski semantiskās nozīmes izcelšanai, papildnozīmes piešķiršanai, vārdu spēlei u. tml., piemēram, „UgunsGrēks” (uzsvērta vārddaļa grēks), „AvanTūristi” (uzsvērta vārddaļa tūristi).

Deju kolektīvs nosaukumā acīmredzot vēlējies uzsvērt, ka nosaukumā nav atspoguļots tikai refrēns, bet ietverts arī vārds darīt.

Vārds apostille ir franču valodas vārds, ko lieto dokumentos kā apliecinājuma atzīmi ar juridisku spēku. Dokumentu legalizācijas likumā ir teikts: „1) apliecinājums (apostille) – atbilst 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam.”
Lai gan valodas praksē nereti locīts pēc 5. deklinācijas paradigmas, vārds apostille ir pārcēlums no franču valodas līdzīgi kā latīņu a priori, itāļu crescendo u. tml., un tas tekstā lietojams nemainīgā formā un rakstāms slīprakstā: apostille.

Valodas praksē gadījumos, kad lietots vārdu savienojums vārdā A, bieži sastopams komats, kas likts, iespējams, vārdā A uzskatot par kādu reducētu sintaktisku vienību, piemēram, Cilvēks, [kam] vārdā Oto; Ielas kaķis, [saukts] vārdā Bobs. Vārdu savienojums vārdā A nav uzlūkojams par kādu atsevišķu sintaktisku vienību, kā, piemēram, savrupinājumu vai palīgteikumu. Tas ir nedalāms, leksikalizēts vārdu savienojums, kas ar pieturzīmēm no pārējā teksta nav atdalāms.
Tātad nosaukumi rakstāmi Cilvēks vārdā Oto, Ielas kaķis vārdā Bobs, Vīrs vārdā Ūve.

Uzvārds Platacs ir saliktenis, kas sastāv no daļām plats + acs. Tā kā vārds acs ir 6. deklinācijas lietvārds, uzvārds lokāms pēc 6. deklinācijas parauga, atšķirības vīriešu un sieviešu dzimtē ir tikai datīvā:

Valodas praksē, iespējams, vīrieša uzvārds biežāk locīts pēc 1. deklinācijas parauga (kā plecs, špics), jo nav pievērsta uzmanība salikteņa otrās daļas -acs semantikai. Gramatiski gan tādi uzvārdi kā Baltauss, Dzelzs, Grants, Klints lokāmi pēc 6. deklinācijas parauga.