Valodas konsultācijas

Lūdzu, atslābstat un nomierinaties! vai Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties! – kā pareizi?

Question

Lūdzu, atslābstat un nomierinaties! vai Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties! – kā pareizi?

Answer

Pareizi ir: Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties!

Lai norādītu, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks, lietojam īstenības izteiksmi. Daudzskaitļa otrās personas galotnes īstenības izteiksmes formā ir -at, -aties, -āt, -āties, piemēram: jūs atslābstat, jūs kustaties, jūs lasāt, jūs nomierināties. Izsakot aicinājumu, mudinājumu, lūgumu, lietojam darbības vārdu pavēles izteiksmes formā. Daudzskaitļa otrās personas pavēles izteiksmes formu veido, īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes otrās personas celmam pievienojot galotni -iet, -ieties, piemēram: atslābst-i – atslābst-iet, kust-ies – kust-ieties, las-i – las-iet, nomierin-ies – nomierin-ieties!

Sources

Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 483., 491., 498. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 114., 120. lpp.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 167., 292. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 135., 136., 150., 170. lpp.

Linguistic sectors

Pavēles izteiksme Formveidošana un vārddarināšana

Raidījums skatāms trešdien pulksten 21:15 vai 21.15?

Question

Raidījums skatāms trešdien pulksten 21:15 vai 21.15?

Answer

Raidījums skatāms trešdien pulksten 21.15.

Itin bieži pulksteņa laika pierakstā starp stundas un minūšu rādītāju cipariem tiek lietots kols, par ieganstu tam minot elektronisko ierīču laikrāžu iestatījumus, jo kols lietots datoros, digitālajos pulksteņos, tālruņos utt. Šāds pieraksts latviešu valodā nav korekts, jo kolam ir pavisam citas funkcijas. Starp stundas, minūšu un sekunžu rādītāju cipariem ir liekams punkts:
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.

Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 377.–378. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 81. lpp.
VVC LVEK 13.05.2015. sēdes protokola Nr. 42 3. §.
Orehova, A. Latviešu valoda tiesu nolēmumos. Rokasgrāmata. Rīga : Tiesu administrācija, 2022, 92. lpp.
Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Sast. Valsts valodas centrs. Rīga : Valsts valodas centrs, 2021, 44., 50. lpp.

Linguistic sectors

Pulksteņa laika pieraksts Punkts Kols

Koroborēt vai ierakstīt zemesgrāmatā?

Question

Koroborēt vai ierakstīt zemesgrāmatā?

Answer

Abas izteiksmes ir pareizas.

Gan vārdu savienojums ierakstīt zemesgrāmatā, gan svešvārds koroborēt ir lietojams, apzīmējot šo procesu. Koroborēt (latīņu corrōborāre ‘nostiprināt’) – ‘ierakstīt zemesgrāmatā’.

Sources

Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 400. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Nenoteiksme Sinonīmi Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Question

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Answer

Atbilstoši pašreizējiem ieteikumiem saīsinājumu lietošanā šos vārdus nesaīsina.

Ilgu laiku bija ierasti saīsinājumi: kungs – kgs (dat. kgm), kundze – kdze (dat. kdzei); arī k-gs, k-dze.

Saskaņā ar VVC LVEK ieteikumiem šos vārdus nevajadzētu saīsināt.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Sugas vārdi

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Question

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Answer

Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.

Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.

Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.

Sources

Brigadere, A. Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.
Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 362. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 87. lpp.

Linguistic sectors

Locīšana Galotne Kopdzimtes vārdi Datīvs

Language consultations: electronic database