Language consultations: electronic database

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārda notecēt lietojums ar nozīmi ‘pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam’ uzskatīts par literāru, savukārt „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” šādam lietojumam jau ir sarunvalodas atzīme. Uz to, ka konstrukcija notecējis laiks ir kalkēta, norādīts arī „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatā”.

Lai gan vārdkopa notecējis termiņš sastopama ne tikai Civillikumā, bet arī citos tiesību aktos, labā literārajā latviešu valodā ieteicams rakstīt pēc pilnvaras termiņa beigām.

Nosaucot likumprojektus, kurus iesniedz kopā par vienu jautājumu, joprojām var lietot terminu likumprojektu pakete. Dokumentu kopuma nozīmē vārds pakete kā angļu package ekvivalents lietots gan vispārlietojamās leksikas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs – enerģētikas pakete, dzelzceļa pakete, likumprojektu pakete u. tml.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārda pakete atbilstošās nozīmes ir šādas.
‘Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.’ Dokumentu pakete. Pieņemt nepieciešamo likumu paketi. Sagatavot normatīvo aktu paketi.
// dator. ‘Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.’ Paketes formāts. Paketes garums.
‘Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.’ Pakalpojumu pakete. Uzņēmuma akciju pakete.

Vārds pakotne gan vispārlietojamās valodas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs lietots kā informātikas termins. Vārds pakotne ar nozīmi ‘dokumentu, uzdevumu kopums’, visticamāk, kļuvis populārs saistībā ar IT jomā ieviestajiem terminiem (programmu pakotne, programmatūras pakotne u. tml.). No vārddarināšanas viedokļa vārds pakotne ir pareizi darināts latviešu valodas vārds, taču kā termins ar nozīmi ‘dokumentu kopums’ apstiprināts tas nav.

Tā kā sinonīmija, nosaucot vienu jēdzienu, terminoloģijā nav vēlama, ieteicams izmantot terminoloģijas datubāzēs iekļauto terminu pakete. Tātad lietojama vārdkopa likumprojektu pakete.

Vārds navigācija latviešu valodā aizgūts no latīņu valodas vārda navigatio ar nozīmi ‘kuģošana’, un tā pirmā nozīme ir ‘kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piemēram, ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu)’. Pirmās navigācijas ierīces patiešām izmantoja tieši jūrasbraucēji, tāpēc sākotnēji navigācijas jēdziens tika attiecināts tieši uz kuģiem. Krietni vēlāk, jau 20. gadsimta 30. gados, tika izstrādātas radionavigācijas sistēmas arī lidaparātiem. Savukārt pirmās navigācijas sistēmas automobiļiem tika izveidotas tikai 80. gados, un to lietojums vērtās plašumā nākamajos gadu desmitos.

Tas droši vien izskaidro, kāpēc vārdnīcās navigācijas jēdziens attiecināts uz kuģošanu un gaisa satiksmi, piemēram, „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 5. sējums, kurā atrodams vārds navigācija, izdots 1984. gadā, laikā, kad sauszemes transportlīdzekļos navigācijas sistēmas vēl nebija izplatītas.

Mūsdienās par navigāciju iespējams runāt arī automobiļu kontekstā, un patlaban tiek piedāvātas dažādas navigācijas lietotnes, lai palīdzētu pārvietoties pa ceļiem.

Vārds apostille ir franču valodas vārds, ko lieto dokumentos kā apliecinājuma atzīmi ar juridisku spēku. Dokumentu legalizācijas likumā ir teikts: „1) apliecinājums (apostille) – atbilst 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam.”
Lai gan valodas praksē nereti locīts pēc 5. deklinācijas paradigmas, vārds apostille ir pārcēlums no franču valodas līdzīgi kā latīņu a priori, itāļu crescendo u. tml., un tas tekstā lietojams nemainīgā formā un rakstāms slīprakstā: apostille.

Vārds savpatns periodikā atrodams no pagājušā gadsimta 70. gadiem. Pirmie pieminējumi liek domāt, ka šo vārdu sācis lietot Imants Ziedonis (tas atrodams darbā „Kurzemīte”). Pēcāk atrodami arī raksti, kuros minēta šī vārda nozīme, piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas svētku uzrunā Latvijai 80. gadadienā:

Latvijas institūtam ir uzticēts organizēt un pasūtināt pētījumus, lai noteiktu Latvijas savpatnās, resp., vienreizējās (unikālās) vērtības salīdzinājumā ar citām valstīm un lai tās formulētu ārvalstniekiem saprotamā un saistošā veidā. (Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs)

Rakstā „Mums jāsauc pašiem sevi vārdā. Divdesmit divas sarunas ar Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāju dzejnieku Imantu Ziedoni” sarunā ar Annu Rātu Ziedonis arī atbild, ko viņš dēvē par savpatnību:

Anna Rāta: Es vismazāk no jūsu spalvas gaidīju tādus vārdus kā integrācija un identitāte. Vārdnīcā ir rakstīts – tāpatība. Kas tad tā latviskā tāpatība būtu? Varbūt var teikt savdabība. Latviešiem ir savdabīgas kultūras vērtības, kādu nav citiem.
Imants Ziedonis: Domāju, ka tā ir savpatnība.
[..]
Imants Ziedonis: Kas mūsu latviešu valodā jums kā valodniecei liekas vissavpatīgākie momenti, kuru citās valodās nav?
Anna Rāta: Es jau teicu – Jelgava, Daugava. Tur ir daktils. Tā jau ir mūzika. Latviešu valoda ir muzikāla.

20. gadsimta 90. gados arī iznākusi sešu grāmatu sērija „Savpatna vērtība Latvijā”, kuras galvenais redaktors arīdzan ir Imants Ziedonis. Sērijas pirmās grāmatas „Rīgas priede” ievadā viņš raksta:

„Šī ir mazu grāmatiņu sērija par savdabīgajām latviešu kultūras vērtībām. Katra tā ir veltīta kādam vienam kultūras fenomenam, lietai, mantai vai tautas dzīves principam. Varētu teikt, ka tās ir mūsu savpatnās „pazīšanās zīmes”, ar kurām mēs „šķērsojam apvārsni” un kļūstam ieraugāmi pasaules tautu kopībā. Dabas vienotais modelis paģēr mazo struktūru daudzveidību, jo tikai mazo vienību daudzveidība un iespējami dažādāks daudzums nodrošina lielajai vienībai (lasi – tautu kopībai) „materiāla pretestības” spējas. To var saukt arī par sērkociņu kastītes nesalaužamības principu. Šīs mazās grāmatiņas izcels dažu labu kultūras brīnumu no latvisko vērtību krātuves.”

Vārds nav lietots bieži, Nacionālajā korpusu kolekcijā tas minēts tikai astoņas reizes, tīmeklī ar šo vārdu atrodami vēl daži piemēri:

Viņa materiāls bijis ~500 no latv. folkloras krātuves līdzņemtie melodiju noraksti, kā arī pēckara Rīgā izdotās Emiļa Melngaiļa krājuma publikācijas. Uz to pamata tapuši priekšlasījumi un pētījumi, aranžējumi balsij un klav., savpatns mūz. stils. (Literatura.lv)

Izņēmums Latvijas mūzikā, kuram līdzīgu neatrast. Vienmēr nedaudz ārpus visa esošs, savpatns, noteikts un reizēm pat skarbs savās dziesmās un mērķtiecībā, bet tajā pašā laikā saviem mazbērniem mīļš un sirsnīgs vectētiņš ar veselīgu humora izjūtu. (Austrasbiedriba.lv)

Sāremā ir kļuvusi par tūristu apmeklētu vietu, jo tai ir savpatns, neatkārtojams šarms, kuru, iespējams, reizēm pat neizprast līdz galam. (Nra.lv)

Kā rāda skaidrojumi rakstos un piemēri, vārda savpatns nozīme ir ‘raksturīgs tikai konkrētajam subjektam, kas to atšķir no citiem’, arī ‘savdabīgs, īpatnējs, specifisks, unikāls’.