Valodas konsultācijas

Kā saīsināt mēnešu nosaukumus?

Question

Kā saīsināt mēnešu nosaukumus?

Answer

Mēnešu nosaukumu saīsinājumi: janv., febr., apr., jūn., jūl., aug., sept., okt., nov., dec. Vienzilbīgos mēnešu nosaukumus marts un maijs neīsina.

Linguistic sectors

Saīsinājumi Saīsinājumi un abreviatūras

Aicinām uz skatuvi vai aicinām uz skatuves?

Question

Aicinām uz skatuvi vai aicinām uz skatuves?

Answer

Pareizi būtu aicināt uz skatuves.

Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’, piemēram, iet uz skolu, braukt uz Latviju;
2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’, piemēram, iet uz priekšu;
3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’, piemēram, vāze ir uz galda, atrasties uz laukuma, gulēt uz muguras.
Pēc prievārda uz nozīmēm secināms:
ja norāda tikai virzienu (no punkta A uz punktu B), tad uz ko?, piemēram, viņš dodas uz skatuvi;
ja norāda, ka atrodas (ir) kam virsū, tad uz kā?, piemēram, viņš atrodas uz skatuves.
Tāpēc koncerta vadītājam vajadzētu lūgt viesi (mākslinieku) uz skatuves, ja viņš vēlas, lai šī persona atrodas uz tās.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: uz

Linguistic sectors

Akuzatīvs Ģenitīvs Prievārdi ar akuzatīvu Prievārdi ar ģenitīvu Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?

Question

Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?

Answer

Pēc datuma un iniciāļa norādes lietojama saistītā atstarpe – pretēji tiesību aktu praksei, kur šajā pozīcijā atstarpi nelieto.

Sources

VVC LVEK 10.09.2014. sēdes protokola Nr. 36 5. §.

Linguistic sectors

Saistītā atstarpe

Mazgātava vai mazgātuve?

Question

Mazgātava vai mazgātuve?

Answer

Pareizi ir mazgātava.

Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.

Sources

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.

Linguistic sectors

Galotne Vārdu darināšana ar piedēkli Ceturtā deklinācija Nenoteiksme Otrā konjugācija Trešā konjugācija

Vai latviešu valodā jāraksta euro vai eiro?

Question

Vai latviešu valodā jāraksta euro vai eiro?

Answer

Abi rakstījumi latviešu valodā ir pareizi, lietojumu nosaka teksta oficiāluma pakāpe.

Kā teikts Valsts valodas centra norādījumā „Par Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu latviešu valodā”, „Eiropas vienotās valūtas nosaukums ir euro. Taču ikdienas saziņā varam lietot (un visbiežāk arī tiek lietots) eiro”.
Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.

Sources

VVC 2013. gada jaunumi
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: eiro

Linguistic sectors

Pareizrakstība Sugasvārdi Funkcionālie stili

Language consultations: electronic database