Language consultations: electronic database

Nē, komatam pirms saikļa nav jābūt: Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus.

Saiklis vai arī nereti ir pāru saikļu sastāvdaļa: vai – vai arī; vai nu – vai arī. Ja vienlīdzīgos teikuma locekļus saista pāru saiklis, tad pirms šo saikļu otrās daļas allaž komats ir liekams: Vakaros Harijs vai nu skatās filmas, vai arī lasa romānus.

Teikumā Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus ir vienlīdzīgi teikuma locekļi skatās un lasa, kurus saista saiklis vai arī. Valodas praksē komats šādos gadījumos bieži sastopams droši vien tāpēc, ka vai arī ir ierasta pāru saikļa sastāvdaļa. Tomēr, līdzīgi kā gadījumos, kad vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi jeb, vai, un, komats pirms saikļa nav liekams: Brīvdienās es runāju pa telefonu vai arī sarakstos ar draugiem; Mēs varam skriet pa parku vai arī pa stadionu.

Pareizi ir: līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis.

Salīdzinājuma partikulas kā un nekā lieto salīdzinājuma konstrukcijās, kur salīdzināmajā daļā ir īpašības vārda (liels, mazs), lokāmā divdabja (izglītots, radošs) vai apstākļa vārda (daudz, maz) pārākā pakāpe (lielāks, radošāks, vairāk).
Partikulu kā un nekā lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Partikulu nekā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir nenoliegta darbības vārda forma:
es gatavoju labāk nekā tu;
Jānim ir vairāk pastmarku nekā Andrim;
Inga spēlē sliktāk nekā Guna.
Savukārt partikulu kā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir kāds noliegums, proti, noliegta darbības vārda forma vai nolieguma partikula ne:
es negatavoju labāk kā tu;
Jānim nav vairāk pastmarku kā Andrim;
Inga spēlē ne sliktāk kā Guna.

Minētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai: atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu. Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums.

Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons).

Viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

Jutīgs ir tāds: 1. ‘kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’. Piemēram, jutīgi pirksti, jutīgs nervs; 2. ‘kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’. Piemēram, jutīgs instruments. Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’. Piemēram, jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

Valodas praksē vārdu savienojums vēl joprojām mēdz būt sastopams koprakstījumā: vēljoprojām. Iespējams, šī pareizrakstības kļūda radusies, jo runā abi vārdi saplūst. Apstākļa vārds vēl joprojām rakstāms divos vārdos.