Language consultations: electronic database

Teikuma beigās pirmo lieto to pieturzīmi, kas izsaka galveno modalitāti, un parasti tā ir jautājuma zīme.

A. Blinkena norāda: „Tādu īsto jautājumu beigās, kurus runātājs izsaka afekta stāvoklī, iespējams lietot arī izsaukuma zīmi vai arī vienlaikus izsaukuma zīmi un jautājuma zīmi. [..] Ja teikumā nav formālo jautājuma modalitātes pazīmju, reizē jautājuma un izsaukuma modalitāti var parādīt abas pieturzīmes – jautājuma zīme un izsaukuma zīme, turklāt pirmā parasti nostājas tā pieturzīme, kas izsaka galveno modalitātes veidu – parasti – jautājuma zīme. Tik agri?! Par jaunu?! Ja teikums galvenokārt domāts kā izsaukums un tikai ar zināmu jautājuma pieskaņu, retumis iespējama pirmajā vietā izsaukuma zīme. Ko tas nozīmē!?”

Pareizi ir: lūdzu aizvērt durvis.

Latviešu valodā ir jāšķir darbības vārda lūgt lietojums 1. personas formā lūdzu no izsauksmes vārda lūdzu lietojuma.

Izsauksmes vārdu lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi: Lūdzu, pieņemiet mani darbā!; Lūdzu, aizveriet durvis!; Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Izsauksmes vārdu lūdzu atdala ar komatu un parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds ir pavēles izteiksmē. Savukārt darbības vārda lūdzu 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi, piemēram, lūdzu pieņemt mani darbā, vai ar lietvārdu akuzatīvā, piemēram, es lūdzu palīdzību, lūdzu informāciju.

Vārds salūts ir aizgūts vārds, bet uguņošana – latvisks.
Vārda salūts nozīme ir 'svinīga sveikšana (piem., ar zalvēm, raķetēm); uguņošana', piemēram, svētku salūts, gadu mijas salūts. Tā pamatā ir latīņu vārds salūs, ģenitīvā salutis ar nozīmi 'veselība; veselības novēlējums'.
Savukārt uguņošana ir 'gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piem., šaujot raķetes)', piemēram, svētku uguņošana krastmalā, uguņošana uz skatuves dziesmas izpildījuma laikā.
Padomju laikā vairāk ierasts bija vārda salūts lietojums, visticamāk, krievu valodas iespaidā (krievu val. салют), taču mūsdienu vārdnīcās minēti abi vārdi bez lietojuma ierobežojuma. Katrs valodas lietotājs var izvēlēties un lietot sev tīkamāko vārdu.