Language consultations: electronic database

Valodas praksē vārdu savienojums vēl joprojām mēdz būt sastopams koprakstījumā: vēljoprojām. Iespējams, šī pareizrakstības kļūda radusies, jo runā abi vārdi saplūst. Apstākļa vārds vēl joprojām rakstāms divos vārdos.

Vārdu tādējādi valodas praksē reizumis mēdz rakstīt ar īso patskani e vārda vidū, proti, tādejādi. Iespējams, šī kļūda rodas, jo vārda otrā zilbe ir neuzsvērta un nav skaidri dzirdams, vai tajā ir īsais vai garais patskanis. Pareizrakstības norma noteic, ka vārds rakstāms ar garo patskani: tādējādi.

Adverbējoties* dažādām lietvārda locījumu formām, radusies liela daļa apstākļa vārdu, piemēram, teikumā Viņš to paveica godam apstākļa vārds godam ir adverbējusies lietvārda gods vienskaitļa datīva forma, teikumā Kāpšu augšā apstākļa vārds augšā ir adverbējusies lietvārda augša vienskaitļa lokatīva forma. Latviešu valodā ir ne mazums adverbējušos lietvārda daudzskaitļa instrumentāļa formu, piemēram, kājām, laikiem, rikšiem, vietām.

Vārds brīžiem ir radies, adverbējoties lietvārda brīdis daudzskaitļa instrumentāļa formai, tātad brīžiem ir apstākļa vārds.

* Adverbēties nozīmē dažādām vārdšķirām vai vārdformām pāriet apstākļa vārdos, piemēram, adverbējusies ir lietvārda iekša lokatīva forma iekšā: Vai tu paliksi iekšā?

Vārds vēlams atdalāms no abām pusēm ar komatiem.

A. Blinkena norāda: „Ar komatiem atdala iespraudumus, kas izteikti ar darbības vārdu divdabja formā, piemēram, cerams, domājams, iespējams, protams, redzams, zināms, kā arī šo vārdu savienojumus ar apstākļa vārdiem kā, cik vai citiem vārdiem.”
Tā kā vārds vēlams ir lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis un pauž runātāja attieksmi, tas atdalāms ar komatiem.