Language consultations: electronic database

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

Pieturzīmes liekamas šādi: Visi mani draugi, tai skaitā Anna un Jānis, ieradās ballītē.

Vārdu savienojums tai skaitā ievada paskaidrojošu iespraudumu. Ar paskaidrojumu tas veido sintaktiskā saistījuma veidu, ko sauc par piekļāvumu. Starp šiem paskaidrojuma ievadītājvārdiem un paskaidrojumu pieturzīme nav vajadzīga.

Pieturzīmes liekamas šādi: Es domāju, vai man ēst bietes vai burkānus.

Saiklis vai var būt gan sakārtojuma, gan pakārtojuma saiklis. Pakārtojuma saiklis vai ievada palīgteikumu vai man ēst bietes vai burkānus, tāpēc pirms tā liekams komats. Savukārt sakārtojuma saiklis vai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus bietes vai burkānus, un pirms tā komats nav vajadzīgs.

Ja saiklis ir atkārtots, pirms tā komats ir liekams, piemēram, bietes vai burkānus, vai kāļus.

Ar pieturzīmēm neatdala vairākus pielikumus, kuri raksturo personu no dažādiem viedokļiem: nosauc sabiedrisko stāvokli, amatu, zinātnisko grādu, goda nosaukumu u. tml. Piemērā institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis pielikumu veidi ir dažādi: direktors ir administratīvais amats, profesors – akadēmiskais amats, Dr. phil. – zinātniskais grāds.
Praksē gan komats šajos gadījumos ir bieži sastopams, jo šos pielikumus nereti uztver par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, sevišķi amatu nosaukumos, piemēram, augstskolas vadošais pētnieks, profesors Kārlis Pūpols. Formāli komatu likt gan nav pamata. Iespējams, pieturzīmes šādos piemēros sastopamas arī tālab, ka starp šādiem pielikumiem ir intonatīva pauze, turklāt ne vienmēr ir skaidri nosakāms, vai tie ir viena veida vai dažādu veidu amati.

Pareizi ir: mēs šodien vēlējam domi.

Darbības vārda vēlēt locīšana atkarīga no tā nozīmes.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc II konjugācijas darbības vārdu parauga (kā spēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt amatpersonu’: es vēlēju deputātus, tu vēlē Saeimu, viņš vēlē domi, mēs vēlējam direktoru, jūs vēlējat padomi.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc III konjugācijas darbības vārdu parauga (kā pavēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt laimes’: es vēlu veiksmi, tu vēli labas sekmes, viņš vēl priecīgus svētkus, mēs vēlam jauku vakaru, jūs vēlat daudz prieka.