Language consultations: electronic database

Dažkārt žurnālisti (arī paši politiķi) apzināti izvairās no konkrētām atbildēm – vieglāk taču ir pateikt grasās darīt, nevis dara vai darīs, sliecas neatbalstīt, nevis konkrēti – neatbalsta vai neatbalstīs.

Šādos gadījumos nav jāmin konkrēts darītājs, norises laiks vai atbildīgais. Izvairīšanās no konkrētas atbildes ir politiskās retorikas sastāvdaļa.

Pareizi ir abi varianti.

Ja teikuma priekšmeti ir vienā dzimtē, izteicēja lokāmā daļa lietojama attiecīgās dzimtes daudzskaitlī, piemēram, apmērs un daudzums ir samērojami. Ja teikuma priekšmeti ir dažādās dzimtēs (kā tas ir šajā gadījumā), izteicēja lokāmā daļa saskaņojama ar tuvāko vārdu vai lietojama vīriešu dzimtes daudzskaitlī – tātad apmērs un intensitāte ir samērojama vai apmērs un intensitāte ir samērojami.

Abas izteiksmes latviešu valodā ir nevēlamas.

Ieteicams lietot šādas konstrukcijas: ievērojot likumu; pamatojoties uz likumu; saskaņā ar likumu; pēc likuma.

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.