Language consultations: electronic database

Visi minētie teicieni ir tieši pārcēlumi no krievu valodas, kas latviešu literārajā valodā nav vēlami.

Neko sev ir burtisks pārcēlums no krievu valodas ничего себe ar nozīmi: 1.‘nekas, nekas nekait, tā puslīdz, var iztikt’ (ja krievu valodā jautā cilvēkam „Kā klājas?”); 2. ‘nu gan brīnumi, nu gan joki u. tml. (par kaut ko brīnoties)’.
Savukārt teiciens kā reiz laikā (no krievu valodas как раз) būtu tulkojams tieši laikā.
Pēdējā laikā populārs kļuvis vēl viens tiešs pārcēlums no krievu valodas – pa lielam. Piemēram, laikraksts Diena citē finanšu ministra padomnieku: „Pa lielam mums ir trīs pozīcijas.” Tas ir krievu valodas teiciens по большому cчёту, kas, tulkojot no krievu valodas, latviski pareizi būtu kopumā (vai lielos vilcienos).

Komats pēc ar cieņu vai cieņā nav jāliek, jo tam nav gramatiska pamatojuma.

Citādi tas būtu, ja vēstules nobeigumā tiktu izmantotas frāzes cerot uz sadarbību, vēlot veiksmi, cerot uz drīzu atbildi, jo tad veidotos divdabja teiciena konstrukcija.

Pareizi ir: līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis.

Salīdzinājuma partikulas kā un nekā lieto salīdzinājuma konstrukcijās, kur salīdzināmajā daļā ir īpašības vārda (liels, mazs), lokāmā divdabja (izglītots, radošs) vai apstākļa vārda (daudz, maz) pārākā pakāpe (lielāks, radošāks, vairāk).
Partikulu kā un nekā lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Partikulu nekā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir nenoliegta darbības vārda forma:
es gatavoju labāk nekā tu;
Jānim ir vairāk pastmarku nekā Andrim;
Inga spēlē sliktāk nekā Guna.
Savukārt partikulu kā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir kāds noliegums, proti, noliegta darbības vārda forma vai nolieguma partikula ne:
es negatavoju labāk kā tu;
Jānim nav vairāk pastmarku kā Andrim;
Inga spēlē ne sliktāk kā Guna.

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot. 

Tā kā teikuma priekšmets Amerikas Savienotās Valstis ir daudzskaitlī, divdabja forma izteicējā ir saskaņojama ar skaitli, kurā lietots teikuma priekšmets, proti, lietojama daudzskaitļa forma parakstījušas.