Language consultations: electronic database

Aiz slīpsvītras vai iekavās nav nepieciešams rakstīt visu izskaņu (dalībnieks/-niece), ja atšķiras tikai tās pēdējā daļa. Līdzīgi arī tādos vārdos kā antropologs/-ģe, pedagogs/-ģe. Šāds rakstījums sniegts arī, piemēram, „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (Rīga : Avots, 2007).

Gunta Smiltniece norādījusi, ka „analītiskajos kārtas skaitļa vārdos lokāms tikai pēdējais komponents”, piemēram, desmit tūkstoši piecsimtais, divdesmit tūkstošais, divdesmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit devītais, divdesmit viens tūkstotis pirmais. (Smiltniece 2013, 422)
Tātad no pamata skaitļa vārda divdesmit viens tūkstotis atvasināms kārtas skaitļa vārds divdesmit viens tūkstošais.

Latviešu valodā nepieciešamas, obligāti īstenojamas darbības norādīšanai pamatā izmantojama vajadzības izteiksme, piemēram, Jānim ir jāiet mājās; man jāizveido jauns makets.
Līdzās vajadzības izteiksmei plaši lietoti arī citi vajadzības izteikšanas līdzekļi:
• vajadzēt + nenoteiksme, piemēram, Jānim vajag iet mājās;
• nākties + nenoteiksme, piemēram, man nāksies veidot jaunu maketu (šī konstrukcija, visticamāk, veidojusies krievu valodas iespaidā, un koptā valodā to iesaka nelietot);
• ciešamās kārtas tagadnes divdabis ar piedēkli -am-/-ām- nomināla izteicēja funkcijā, piemēram, man veidojams jauns makets;
• bija/būs + nenoteiksme, piemēram, Jānim būs iet mājās. (Kalnača 2015, 489, 497)

Šāds vajadzēt, nākties un būt (kā novecojis) lietojums fiksēts arī vārdnīcās. Jāteic, konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme nav aprakstīta kā vajadzības izteikšanas līdzeklis nedz latviešu valodas vārdnīcās, nedz gramatikās. Tai pašā laikā, piemēram, „Latviešu valodas gramatikas” tekstā šī konstrukcija sastopama vairākkārt:
Adjektīvisko šāds, šāda lieto gadījumos, ja vēlas vai ir nepieciešams aktualizēt kādu situāciju, parādību un tai raksturīgas pazīmes, raksturot kaut ko pašreiz notiekošu. (442. lpp.)
Tas īpaši attiecas uz kontekstiem, kad nepieciešams pakārtojuma vārdu lietot lokatīvā, ģenitīvā vai kopā ar prievārdiem. (452. lpp.)

Arī, piemēram, Intas Freimanes monogrāfijā „Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” šāda konstrukcija lietota ne reizi vien:
Literārajai valodai raksturīgs variatīvums un paralēlismu konkurence, tāpēc to nepieciešams normēt, unificēt dažādus izrunas, derivatīvos, strukturālos un citus paralēlismus, galvenokārt variantus [..]. (31. lpp.)
Nekonsekvence, lietojuma dažādība ir dažādu izstrādājumu un ražojumu marku nosaukumos; ir nepieciešams vienoties par vienu lietojuma variantu – tas attiecas uz katru konkrētu abreviatūru. (166. lpp.)

Konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme, domājams, visai plaši lietota, jo tā ir mazāk kategoriska, izsaka zemāku obligātuma pakāpi nekā vajadzības izteiksme vai citi vajadzības izteikšanas līdzekļi. Vienlaikus tā, iespējams, izsaka augstāku nepieciešamības pakāpi nekā vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids (man būtu jāveido makets).

Konstrukcijas nepieciešams + nenoteiksme izplatība arī gramatikas un valodas kultūras aprakstos liecina, ka to nav pamata uzskatīt par nevēlamu. Protams, allaž izvērtējams, kuras konstrukcijas lietojums tekstā ir iederīgākais, kā arī vēlams raudzīties, lai tekstā nevaldītu sintaktisks vienveidīgums.

Adverbējoties* dažādām lietvārda locījumu formām, radusies liela daļa apstākļa vārdu, piemēram, teikumā Viņš to paveica godam apstākļa vārds godam ir adverbējusies lietvārda gods vienskaitļa datīva forma, teikumā Kāpšu augšā apstākļa vārds augšā ir adverbējusies lietvārda augša vienskaitļa lokatīva forma. Latviešu valodā ir ne mazums adverbējušos lietvārda daudzskaitļa instrumentāļa formu, piemēram, kājām, laikiem, rikšiem, vietām.

Vārds brīžiem ir radies, adverbējoties lietvārda brīdis daudzskaitļa instrumentāļa formai, tātad brīžiem ir apstākļa vārds.

* Adverbēties nozīmē dažādām vārdšķirām vai vārdformām pāriet apstākļa vārdos, piemēram, adverbējusies ir lietvārda iekša lokatīva forma iekšā: Vai tu paliksi iekšā?