Language consultations: electronic database

Komats teikumā lietots, iespējams, uzskatot tikai klausoties par divdabja teicienu.
Divdabja teicienā līdzās divdabim ir arī vēl kāds patstāvīgs vārds, piemēram, Tikai uzmanīgi klausoties, var sadzirdēt. Vārds tikai savukārt ir palīgvārds, partikula, tāpēc divdabja teiciens teikumā neveidojas. Šādi piemēri sastopami it bieži:
Viņš aizgāja pat neatskatījies.
Es atbildēju pat neminstinādamās.
Formulēt sakāmo var tikai rakstot.

Saliktā sakārtotā teikumā pirms sakārtojuma saikļa (bet, un, tomēr, taču, turpretim) ir liekams komats. Teikums Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja ir salikts sakārtots teikums, kurā ir divas neatkarīgas teikuma daļas:
1) mans vārds ir Dana, teikuma priekšmets vārds, izteicējs ir Dana;
2) jau divus gadus esmu skolotāja, teikuma priekšmets nullformā (jeb ietvertais teikuma priekšmets) [es], izteicējs esmu skolotāja.

Latviešu valodā vēstulē aiz uzrunas ir liekama izsaukuma zīme. Pēdējos gados valodas praksē, sevišķi elektroniskajā sarakstē, izsaukuma zīmes vietā bieži sastopams komats. Komata lietojums, iespējams, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi, kā arī nevēlēšanos vēstuli (it sevišķi e-vēstuli vai īsziņu) pārsātināt ar izsaukuma zīmēm.

Neformālā sarakstē, piemēram, īsziņās, saziņas lietotnēs, tāpat arī daiļliteratūrā uzrunu iespējams atdalīt ar dažādām pieturzīmēm: komatu, domuzīmi, izsaukuma zīmi vai daudzpunkti.
Lūdzu, palīdzi man, Jāni!
Zane – ko tas nozīmē?
Mīļo Mārci! Nāc taču šurp!
Kārli... kad reiz tu mācīsies...

Lietišķajos rakstos pieņemts sasveicināšanās frāzi atdalīt no pārējā teksta kā atsevišķu izteikumu, un tā beigās tiek likta izsaukuma zīme.
Mīļais draugs!
Ielūdzu Tevi sestdienas vakariņās!

Labdien, Kalniņas kundze!
Informējam, ka Jūsu pasūtījums ir gatavs.

Labdien, Edgar!
Vēlos noskaidrot, vai piektdien mēs varētu rīkot sapulci.

Nē, komats pirms vai ir lieks. Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras vai lasīdama grāmatas.

Ja divdabim, kurš teikumā veic sekundāri predikatīva komponenta funkciju, ir pakārtots vismaz viens pilnnozīmes vārds, veidojas savrupināta teikuma locekļu grupa, ko sauc par divdabja teicienu. Divdabja teicienu var veidot:

lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies (Kādu brīdi braucis, Jānis apstājās pie kafejnīcas);
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar -ts, -ta (Galds, ķiņķēziņu apzīmēts, stāvēja kaktā);
daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās (Vectēvs, šūpodamies krēslā, kūpināja pīpi);
nelokāmais divdabis ar -ot, -oties (Meitene, skrienot pa ielu, dziedāja).

Divdabja teicienu no pārējā teikuma atdala ar komatiem.

Teikumā var būt ne tikai viens, bet divi vai vairāki divdabja teicieni. Ja starp divdabja teicieniem ir saiklis un vai vai, tad, līdzīgi kā starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, komats saikļa priekšā nav liekams.

Pēdējos gados pieaugusi tendence ar lielo sākumburtu rakstīt krietni vairāk vārdu, nekā būtu nepieciešams. Atrodamas rokasgrāmatas, kurās pat aiz kola ieteikts lietot lielo sākumburtu. Šāds uzskaitījuma veidojums maldina rakstītājus un ir pretrunā ar kola funkcijām tekstā. Jāņem vērā, ka kols ir pieturzīme, kas norāda uz kādu sekojošu paskaidrojumu vai uzskaitījumu, tātad tā nav teikuma beigu pieturzīme, aiz kuras nākamā vārda rakstījums ar lielo sākumburtu būtu likumsakarīgs. Uzskaitījumu pirmā vārda (izņemot īpašvārdus) rakstījums ar lielo sākumburtu aiz kola nav atbalstāms. Latviešu valodā uzskaitījumos aiz kola katrs punkts ir rakstāms ar mazo sākumburtu, un aiz šiem punktiem lietojams semikols (;) vai komats (,).

Komatu gan ierasts lietot daudzpakāpju uzskaitījumā, šķirot sīkākās uzskaitījuma vienības no lielākajām, kuras savukārt atdalītas ar semikolu. Šeit raksturīgs arī dažādu aizzīmju lietojums skaidrākai elementu nošķiršanai.

Uzskaitījuma daļas iespējams rakstīt ar lielo sākumburtu, taču tad kols nav iederīgs. Šādos gadījumos liekams punkts gan pirms uzskaitījuma daļām, gan aiz katras uzskaitītās vienības.

Lielā sākumburta lietojums aiz kola varētu būt sastopams stilistiskos nolūkos, teiksim, dzejā. Aina Blinkena minējusi, ka „[a]iz kola iespējams pievienot arī paskaidrojumu virkni, ko veido patstāvīgi teikumi” un „[t]ādā gadījumā katru paskaidrojumu var sākt ar lielo burtu”. Viņas minētajā piemērā uzskaitīti virsraksti.

Tā kā katra vienība ir atsevišķs virsraksts, kas pats par sevi ticis rakstīts ar lielo sākumburtu, kola lietojums būtu pieļaujams. Jāielāgo gan, ka šie ir perifēri gadījumi un pamatā dokumentos, reklāmās, zinātniskos darbos un citur uzskaitījumā aiz kola lietojams mazais sākumburts.