Citvalodu īpašvārdi latviešu valodā tiek atveidoti pēc iespējas tuvāk oriģinālizrunai.
Language consultations: electronic database
Citvalodu īpašvārdi latviešu valodā tiek atveidoti pēc iespējas tuvāk oriģinālizrunai.
Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.
Pareizi ir reinvestēt.
Latviešu valodā citvalodu priedēkļi nav rakstāmi atsevišķi no pārējās vārda daļas, izņēmums nav arī priedēklis re-.
Re- (latīņu re ‘atpakaļ, atkal, pretim’) norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos, dotajai pretēju darbību, pretestību, taču neatkarīgi no priedēkļa cilmes latviešu valodā vārdi, kuru sastāvā ir iekļauts priedēklis, rakstāmi bez defises.
- Skujiņa, V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. Rīga : Kamene, 1999, 111. lpp.
Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.
Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.
Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.
Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.
- Brigadere, A. Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.
- Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
- Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 362. lpp.
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
- Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 87. lpp.
Pareizi ir abi nosaukumi – Islande un Īslande; tie ir paralēlvarianti.
Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija 2006. gada 21. marta sēdē apstiprināja 196 pasaules valstu un 48 teritoriju nosaukumus latviešu valodā. Šajā sarakstā tika norādīts, ka Īslandes Republika (ar garu patskani Ī) precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā. Taču sabiedrība šo jauninājumu uzņēma dažādi, arī vairāki valodnieki norādīja, ka tam nepiekrīt. Laiku pa laikam Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijai tika lūgts pārskatīt šo lēmumu. Jautājums par Leduszemes (Lyðveldyð Ísland) nosaukuma pareizrakstību latviešu valodā tika skatīts vairākās Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdēs, kurās tika rasti argumenti gan par labu biežāk sastopamajam (pēdējo gadu desmitu laikā biežāk lietotajam) variantam Islande, gan rakstījumam ar garo patskani ī, proti, Īslande, 2011. gada 16. novembra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija secināja: kaut gan no lingvistiskā viedokļa pareizāks būtu šīs valsts nosaukums ar garo patskani ī, tomēr, ievērojot tradīcijas citvalodu ģeogrāfisko nosaukumu atveidē, par pilnīgi atbilstošu latviešu valodas normām uzskatāms arī variants Islande.
