Language consultations: electronic database

Sūtu vēstuli kolēģiem, kurus sauc Renārs Akmens un Andris Rudens. Ko rakstīt uz aploksnes?

Vēstuli sūtām Renāram Akmenim un Andrim Rudenim.
 

Nominatīvs. Kas?	Renārs Akmens	Andris Rudens
Ģenitīvs. Kā?	Renāra Akmens	Andra Rudens
Datīvs. Kam?	Renāram Akmenim	Andrim Rudenim
Akuzatīvs. Ko?	Renāru Akmeni	Andri Rudeni
Instrumentālis. Ar ko?	ar Renāru Akmeni	ar Andri Rudeni
Lokatīvs. Kur?	Renārā Akmenī	Andrī Rudenī
Vokatīvs. –	Renār Akmens!	Andri Rudens!

 

• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 329., 358.–360. lpp.

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir  Annai Grigus vai Annai Grigui?

Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.

Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.

Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.

• Brigadere, A. Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.
• Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 362. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
• Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 87. lpp.

Kā lokāms uzvārds Linkaits?

Uzvārds lokāms pēc 1. deklinācijas parauga: Linkaits, Linkaita, Linkaitam, Linkaitu...

Ja uzvārdos sastopami varianti (formas ar galotnes patskani vai bez tā), uzvārds jāloka atbilstoši vienskaitļa nominatīva galotnei.
Piemēram.

N. Kas?	Bļodonis, Bumbieris, Eglītis	N. Kas?	Bļodons, Bumbiers, Eglīts
Ģ. Kā?	Bļodoņa, Bumbiera, Eglīša	Ģ. Kā?	Bļodona, Bumbiera, Eglīta
D. Kam?	Bļodonim, Bumbierim, Eglītim	D. Kam?	Bļodonam, Bumbieram, Eglītam
A. Ko?	Bļodoni, Bumbieri, Eglīti	A. Ko?	Bļodonu, Bumbieru, Eglītu
I. Ar ko?	ar Bļodoni, ar Bumbieri, ar Eglīti	I. Ar ko?	ar Bļodonu, ar Bumbieru, ar Eglītu
L. Kur?	Bļodonī, Bumbierī, Eglītī	L. Kur?	Bļodonā, Bumbierā, Eglītā
V. –	Bļodoni! Bumbieri! Eglīti!	V. –	Bļodon! Bumbier! Eglīt!

Tātad:
uzvārdi, kuri beidzas ar -ns, lokāmi kā līdzīgi 1. deklinācijas lietvārdi, kas beidzas ar -ns, piemēram, sugasvārdi betons, bērns, piens, un īpašvārdi Džons, Kains, Svens, Kristiāns;
uzvārdi, kuri beidzas ar -rs, lokāmi kā līdzīgi 1. deklinācijas lietvārdi – eliksīrs, traktors, žanrs, Ainārs, Oskars;
uzvārdi, kuri beidzas ar -ts, – kā amats, klimats, komats, štats, Ģirts, Marats, Vents.

• Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 22. lpp.