Language consultations: electronic database

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.
 

Pareizi ir Raivja dārzs.
 

Priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai: Raivis → Raivja (v → vj). Pēc pašreizējās valodas normas līdzskaņu mijas nav divzilbju personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t vai d: Valdis – Valda, Uldis – Ulda, Rūdis – Rūda, Artis – Arta, Gatis – Gata. Garākos saliktos personvārdos mija var būt: Visvaldis – Visvalža/Visvalda, Tālivaldis – Tālivalža/Tālivalda.

Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.