Language consultations: electronic database

• Nītiņa, D. Īpašības vārds (adjektīvs) un adjektīvisks divdabis. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 391.–392. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 87.–88. lpp.
• Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 94.–95. lpp.
• Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 23., 30. lpp.
• Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 62. lpp.

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 248.–249. lpp.
• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 273. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 209.–210. lpp.
• Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 73. lpp.
• Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 828. lpp.
• Veckāgana, V. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 1997, 40. lpp.

• Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Sast. A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis u. c. Rīga : Avots, 2001, 279.–280. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: saite

• Straupeniece, D. Sventājas latviešu valoda – statika un dinamika. Promocijas darbs. Liepāja : Liepājas Universitāte, 2012, 184. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ķāķis
• Latvijas putni: kovārnis
• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.

Pareizi ir islāms.

Vārda islāms pamatā ir arābu valodas vārds islām ar nozīmi ‘padevība’. Islāms ir viena no visvairāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem. To nodibinājis pravietis Muhameds 7. gadsimtā Arābijā. Valodas praksē sastopams šī vārda rakstījums gan ar garo patskani ā – islāms –, gan īso patskani a – islams. Pēdējais atrodams gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā (konkrētais sējums izdots 1975. gadā), gan Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (1995). Tomēr jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vairākumā skaidrojošo un tulkojošo vārdnīcu fiksēta forma islāms, un tā apstiprināta arī ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu.
Arī salikteņos ar šo vārdu lietojams patskanis ā (islāmticīgie, islāmfobija u. tml.); atvasinājumos lietojams gan patskanis ā, gan a atkarībā no vārda izskaņas: islāmisks, islāmisms, bet: islamizēt, islamizācija.

• VVC LVEK 14.10.2015. sēdes protokola Nr. 45 6. §.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 345. lpp.
• Reliģisko terminu vārdnīca
• Adikibi, O. Ideju vārdnīca. Izd. sast. un virsred. A. L. Nortona. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 225.–227. lpp.
• Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 320. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 310. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 478. lpp.