Language consultations: electronic database

Joprojām spēkā ir norma, ka divzilbju otrās deklinācijas personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t, d, labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav, piemēram, Raitis – Raita, Uldis – Ulda, Valdis – Valda utt. Šādas normas nav bijis līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem, tāpēc sevišķi trimdas latviešu runā mija dzirdama.

Dzejnieks Uldis Bērziņš savu vārdu ģenitīvā allaž lūdzis lietot ar līdzskaņu miju: Ulža. Tā viņa dzīves laikā vārda forma lietota intervijās, rakstos utt.
Dzejniekam aizejot mūžībā, žurnālisti, godinot viņa piemiņu un atminoties viņa vēlmi, lietojuši formu Ulža.

Kā norādīts Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā, lietvārds kovārnis izrunājams ar [uo]. (Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 388. lpp.)  

Konstantīns Karulis Latviešu etimoloģijas vārdnīcā (sk. Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. P–Ž. II sējums. Rīga : Avots, 1992, 489. lpp.) norādījis, ka kovārnis ir saliktenis. Vārda otrajā daļā ir sakne vārn- (pamatā indoeiropiešu sakne  *ṷer- ‘degt, dedzināt, melnot’), kas ir tā pati sakne, kas vārdā vārna.
Savukārt vārda pirmajā daļā sastopama daļa no apvidvārda kosa (arī izrunā ar [uo]), kas nozīmē ‘kovārnis’. (sk. Tēzaurs. Pieejams: https://tezaurs.lv/kosa:2)

Vārdos (gan mantotos, gan aizgūtos), kas latviešu valodā sastopami jau sen, burts o visbiežāk izrunājams [uo], piemēram, kovārnis, dona, gods, koris, ola, ozols, ore, solis, zobs u. c.

Skaņa [o] vai [ō] sastopama pamatā aizguvumos, piemēram, fotogrāfija, oktobris, solo, trompete u. c.

Klints nosaukums ir aizgūts no vācu valodas. Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā ir Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
Latvijas Lorelejas klints pazīstama arī ar nosaukumu Nāras (arī Nāru) klints. Vietējo iedzīvotāju valodā vairāk lietots nosaukums Velnatvars.

Daudzas prievārda uz nozīmes latviešu valodā aizgūtas no citām valodām, tāpēc valodas lietotāji vienmēr aicināti izsvērt, vai konkrētā konstrukcija ar uz atbilst latviešu valodas normām. (Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 74.–77. lpp.)

Tā ir arī ar konstrukciju tulkot no vienas valodas uz otru valodu. Tradicionāli latviešu valodā tā tiek atzīta par nevēlamu aizguvumu no krievu valodas. Tās vietā ieteicams lietot tulkot no vienas valodas otrā valodā, piemēram, tulkot no angļu valodas latviešu valodā, tulkot no franču valodas zviedru valodā utt.

Lai arī šajā gadījumā prievārdiskā konstrukcija izsaka virzības nozīmi kā piemērā pārsūtīt kravu no Rīgas uz Valmieru, ne vienmēr galapunkta nosaukšanai izmantojams savienojums ar uz. Dažkārt precīzāk nozīmi izsaka lokatīvs, piemēram, pārskaitīt naudu no viena konta citā (uz citu kontu norāda virzienu, tomēr neapliecina jauno atrašanās vietu). Virzības nozīmē priekšroka lokatīvam, nevis savienojumam ar uz dodama arī tādās konstrukcijās kā, piemēram, pārcelt nākamajā klasē (nevis uz nākamo klasi), pārcelt citā amatā (nevis uz citu amatu). (Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 76. lpp.)

Tātad latviešu valodā nav vēlams lietot tādas konstrukcijas kā tulkot uz latviešu valodu. Tā vietā labāk lietot: tulkot latviešu valodā, tulkot no latviešu valodas spāņu valodā.

Angļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts turpmākais.
„Angļu [æ] skaņa, kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, atveidojama latviešu valodā ar e.
Accrington         ['ækriŋtən]         Ekringtona
Bradford             ['brædfəd]          Bredforda
Canna                  ['kænə]               Kena
Caxton                ['kækstən] pv     Kekstons

Iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi, ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
Adolph                ['ædɑlf]               Edolfs, Ādolfs
Alexander           [ˌæligˈzɑːndə]    Eligsānders, Aleksanders
Hamilton            ['hæmilt(ə)n]     Hemiltons, Hamiltons” (Sk. Ahero, A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 2006, 34. lpp.)

Latviešu valodā visai bieži atveidē sastopams tieši a, nevis e, piemēram, Harijs (nevis Herijs) Poters (Harry Potter), Sallija (nevis Selija) Hokinsa (Sally Hawkins), Bens Afleks (nevis Efleks) (Ben Affleck).

Tai pašā laikā ir tādi īpašvārdi, kuros atveidē a un e konkurē, piemēram, Alans vai Elans Rikmens (Alan Rickman), Kalvins vai Kelvins Hariss (Calvin Harris), Ričards Hamonds vai Hemonds (Richard Hammond).

Atveide ar a personvārdos ieteikta 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Minētie noteikumi paredz turpmāko.
„91. Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:
91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai:
91.2.7. [æ] – a:
Alan – Alans
Alison – Alisons, Alisone”

Argumenti atrodami abām atveidēm, ne velti arī šie atveides varianti konkurē jau gadu desmitiem.
 

Lai gan angļu valodā rakstīto uzvārdu Harris iespējams atveidot gan Heriss, Herisa, gan Hariss, Harisa, jāņem vērā, ka latviešu valodā tiek izrunāts šaurais [e], ja nākamajā zilbē seko šaurinātājs patskanis i (celis, šerijs), tādējādi attālinot to no angļu [æ] izrunas.
Līdz ar to personvārdus Kamala Harris latviešu valodā ieteicams atveidot Kamala Harisa.