Language consultations: electronic database

Pareizi ir: man garšo šerbets.

Vārds šerbets latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Scherbett, un tā pamatā ir turku valodas vārds şerbet, persiešu šerbet (to pamatā savukārt arābu sharba ar nozīmi 'dzēriens'). Latviešu valodā to lietojam divās nozīmēs:
'konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u.tml. izejvielām', piemēram, zemesriekstu šerbets; piena šerbets utt.;
'dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera', piemēram, šampanieša un citronu šerbets.

Iespējams, vārds šerberts ieviesies pēc analoģijas ar citiem vārdiem, kuru izskaņā ir -erts, piemēram, deserts, Herberts, introverts, Roberts. Arī angļu valodā vārdu sherbert uzskata par pareizrakstības kļūdu. Tā bieži sastopama, visticamāk, 20.gadsimta 40. gadu sākumā ASV populārās dziesmas „Shoot the Sherbet to Me Herbert” ietekmē, kur vārds sherbet tika izrunāts ar lieku r, veidojot atskaņas ar vārdu Herbert.

Vislabāk būtu teikt dzīvojam vienā kāpņu telpā.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir šāds skaidrojums.
trepes sar. – 1. ‘iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes’. Piemēram, betona trepes. Vītņu trepes. Šauras, platas trepes;
// ‘vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām)’. Piemēram, trepes pie skolas ieejas. Lievenis ar akmens trepēm;
// ‘dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā’. Piemēram, dzīvot vienās trepēs.
2. ‘kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem’. Piemēram, saliekamas alumīnija trepes. Dārza trepes.
kāpnes – 1. ‘iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem)’. Piemēram, betona kāpnes. Šauras, platas kāpnes;
// ‘vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām)’. Piemēram, kāpnes pie veikala ieejas. Krastmalas kāpnes. Vagona kāpnes;
// sar. ‘dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā’. Piemēram, viņi dzīvoja vienās kāpnēs;
2. ‘kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem’. Piemēram, saliekamas kāpnes. Virvju kāpnes.
Tātad visās minētajās nozīmēs vārda trepes vietā ieteicams lietot vārdu kāpnes. Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts par vārda trepes lietojuma ierobežojumu.
Savukārt, lai pateiktu, ka dzīvojam vienā mājā, nevajadzētu lietot ne vārdu kāpnes, ne trepes. Tam ir piemērota vārdkopa kāpņu telpa – dzīvojam vienā kāpņu telpā.

Nosaukums rakstāms šādi: Gaujas Nacionālais parks.

Vairākvārdu nosaukumos, kuros ir vārds centrālais, nacionālais, olimpiskais, pasaules, republikas, starptautiskais, tautas, valsts ar lielo sākumburtu raksta pirmo vārdu aiz īpašvārda (personvārda vai vietvārda), piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ventspils Olimpiskais centrs, Rēzeknes Tautas teātris, Latvijas Valsts standarts.
Tātad šāds princips ievērojams arī nacionālo parku nosaukumu pareizrakstībā: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Tingvetlira Nacionālais parks u. c.

Vietvārda rakstījums Marakeša ir uzskatāms par franču valodā rakstītā vietvārda Marrakech atveidi latviešu valodā.
Izrādās, maldīgs ir uzskats, ka rakstījums Marakeša ir tradicionāls rakstījums un rakstījums Marrākeša parādījies tikai līdz ar 2008. gadā izdoto „Lielo pasaules atlantu”. Šķirklis Marrākeša atrodams jau pagājušajā gadsimta 30. gados izdotajā „Latviešu konversācijas vārdnīcā”, tāpat arī M. Šūmanes un J. Sīkstuļa sakārtotajos arābu īpašvārdu atveides noteikumos 1982. gadā. Arī vēlākajos mācību materiālos un citur sastopams tikai rakstījums Marrākeša, tostarp arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Iespējams, rakstījums Marakeša radies izrunas ērtuma, franču valodas ietekmes un citu iemeslu dēļ, un, tiesa, arī plašsaziņas līdzekļos lielākoties sastopama tikai forma Marakeša.
Latviešu valodas normatīvie avoti pēdējos simt gados rāda, ka latviešu literārajā valodā nostiprināta forma Marrākeša.

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).