Language consultations: electronic database

Aina Blinkena minējusi: „Ja partikulas jā un nē priekšmetiski nosauc apgalvojumu vai noliegumu, tās teikumā iekļaujas kāda noteikta teikuma locekļa funkcijā un ar pieturzīmēm nav atdalāmas,” (Blinkena 2009, 341) – piemēram, Viņš nesaka ne jā, ne nē. Ja vēlamies kā uzsvērt, izcelt šo vārdu, tad to var grafiski izcelt,
piemēram, Saki NĒ vardarbībai!, bet pareizi ir arī Saki nē vardarbībai!

Lietvārds vēsts latviešu valodā ir sens aizguvums no senslāvu valodas ar nozīmi ‘ziņa; zīme, signāls, jaunumi, valodas’. Aizguvums minēts jau 17. gadsimta vārdnīcās formās vēste, vēsts.

Vārds bezvēsts nav padomju laiku aizguvums no krievu valodas (kr. val. безвестный). Gan ģenitīvenis* bezvēsts, gan savienojums ar prievārdu bez vēsts sastopami jau 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstu avotos, arī 1922. gadā izdotajā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” atrodams termins bezvēsts prombūtne.

Tiesa, arī krievu valodā ir līdzīgi (ar priedēkli bez-) darināts vārds, kas, iespējams, ir ietekmējis latviešu valodas vārda rašanos, taču šāda citu valodu (īpaši dominējošo kontaktvalodu) ietekme pastāv gan latviešu, gan citās valodās. Latviešu valodā ir daudz gan vācu, gan krievu, gan angļu valodas ietekmē radušos vārdu, kā arī leksisko aizguvumu.

Vārddarināšanas modelis ar priedēkli bez- mūsdienu latviešu valodā tiek aktīvi izmantots ģenitīveņu darināšanai, lai norādītu, ka nosauktajai reālijai nepiemīt tas vai pietrūkst tā, kas nosaukts ar motivētājvārdu. Šādi darinājumi ir, piemēram, bezastes, bezatlīdzības, bezizmēra, bezmaksas, bezpriedēkļa, bezsaimnieka, bezierunu, bezprincipu, bezrecepšu, bezvadu. Vārdi, kuriem ir pilna locījumu sistēma, ar priedēkli bez- darināti retāk, piemēram, bezmiegs, bezsamaņa, beztiesība, bezvējš.

Līdz ar to vārds (ģenitīvenis) bezvēsts ar nozīmi ‘tāds, par ko nav ziņu’ ir stabila latviešu leksikas vienība, kura iekļaujas mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā un kuras lietojums literārajā valodā nav uzskatāms par stila vai leksikoloģijas kļūdu.

* Ģenitīvenis ir lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā, piemēram, vienistabas dzīvoklis, augstpapēžu kurpes, bezsvara stāvoklis.

Prezidenta personvārdi ukraiņu valodā rakstīti Володимир Олександрович Зеленський (latīņalfabētiskajā transliterācijā – Volodymyr Oleksandrovych Zelenskyi). Latviešu valodā personvārdi rakstāmi Volodimirs Zelenskis Oleksandra dēls, taču tēvvārdu Latvijas Republikā izdotajos dokumentos neraksta. Personvārdu rakstījums Vladimirs Zeļenskis ir rusificētā forma, un to neiesakām lietot.

Komponista priekšvārds franču valodā ir Hector, kas saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem būtu atveidojams Ektors, jo franču valodā h neizrunā (sal. Héloïse – Eloīza, Honoré – Onorē). Tomēr jāņem vērā, ka šī komponista personvārdu rakstībā latviešu valodā ir nostiprinājusies tradīcija, kuru pēkšņi nevajadzētu mainīt. Tāpēc mēs iesakām rakstīt Hektors Berliozs.

Ar apostrofu rakstos tiek parādīts burtu vai burtkopu izlaidums vai atmetums. Nosaukumā „Jelgava ’94” apostrofs norāda, ka izlaisti gadskaitļa cipari – pilnais gadskaitļa pieraksts būtu 1994. Pieturzīme brīdina lasītāju, ka netiek sniegta pilna informācija. Šāds lietojums bieži sastopams festivālu, ikgadēju konkursu u. tml. nosaukumos, piemēram, „Mikrofons ’89”.