Language consultations: electronic database

Elektriskā vai elektroniskā zobu suka?

Pareizi ir elektriskā zobu suka.

Viena no vārda elektrisks nozīmēm ir ‘tāds, ko darbina ar elektrību; tāds, kur izmanto elektrību’. Elektroniska ierīce – ‘ierīce, kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi’. Tā kā zobu suka ir ierīce, kas darbojas ar elektrību, tas arī būtu norādāms tās nosaukumā – elektriskā zobu suka.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 276. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 492. lpp.

Ekonomisks vai saimniecisks?

Vārdi ekonomisks un saimniecisks ir sinonīmi.

Ekonomisks – ‘saistīts ar ekonomiku, tai raksturīgs; arī saimniecisks’; arī ‘materiāli, saimnieciski izdevīgs’. Saimniecisks – ‘tāds, kas attiecas uz saimniecību, saistīts ar ekonomisko dzīvi; tāds, kas prot labi saimniekot, tāds, kas liecina par šādu prasmi’.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 478. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 272., 937. lpp.

Ar ko atšķiras procents no procentpunkta?

Procents – ‘simtā daļa no kāda lieluma; šādās simtdaļās izteikta (kā) skaitliskā vērtība’, savukārt procentpunkti tiek lietoti, lai savstarpēji salīdzinātu jau aprēķinātās procentuālās attiecības.

Procentuāls – ‘izteikts, aprēķināts procentos’. LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore M. Dunska skaidro, ka jēdziens procentpunkti tiek izmantots, ja savstarpēji salīdzina jau aprēķinātās procentuālās attiecības. Piemēram, viena mēneša inflācija ir divi procenti (tās ir ar indeksa palīdzību aprēķinātās procentuālās izmaiņas vai temps), bet nākamajā mēnesī inflācija ir trīs procenti; šos lielumus salīdzinot, varam secināt, ka inflācija ir augusi par vienu procenta punktu. Tāpēc šādā situācijā nav pareizi teikt, ka inflācija ir augusi par vienu procentu, jo izmaiņu procentuālā attiecība šajā gadījumā ir piecdesmit procentu. Arī gadījumos, kad jāsalīdzina divu periodu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi, ir jālieto jēdziens procentpunkti, nevis procenti, kas šajā gadījumā nav pareizi.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 881. lpp.

Līgumu lauž vai izbeidz?

Pareizi ir abi varianti – līgumu var gan lauzt, gan izbeigt.

Izbeigt – ‘pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli)’. Lauzt – ‘pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, darbību)’; ‘pārspēt, uzveikt’. Lauzt līgumu – ‘pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu’. Arī LZA Terminoloģijas portālā un „Juridisko terminu vārdnīcā” norādīts, ka iespējama gan līguma izbeigšana, gan līguma laušana, arī pārtraukšana.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 490. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 620., 693. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: lauzt līgumu
• Latviešu-krievu, krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. J. Vēbera redakcijā. Rīga : Rasma, 1994, 84., 111. lpp.

Vai var ierobežot vārda dokuments lietojumu?

Vārds dokuments tiek lietots plaši, un no valodas viedokļa tas ir daudznozīmīgs, tāpēc nozīmes ziņā nav iespējams noteikt (konkrētajā gadījumā – ierobežot) vārda lietojumu tikai kādas konkrētas nozares interesēs.

Dokuments – ‘juridiski noformēts rakstveida apliecinājums, kas noder par pierādījumu, dod (uz ko) tiesības u. tml.’; ‘rakstveida liecība, informācija; jebkurš materiāls objekts (grāmata, attēls, skaņu ieraksts), kas satur informāciju’. Piemēram, vēsturiski dokumenti.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 252. lpp.