Valodas konsultācijas

Kā pareizi: ak, tu, tētīt, kā līst! vai ak tu tētīt, kā līst!

Question

Kā pareizi: ak, tu, tētīt, kā līst! vai ak tu tētīt, kā līst!

Answer

Pareizi ir: ak tu tētīt, kā līst!

Vārds ak ir izsauksmes vārds, kuru no pārējā teikuma atdalām ar komatiem: bet, ak, kā skrien laiks; ak, cik man ir grūti.
Izsauksmes vārdu ak neatdala no personas vietniekvārda tu, jūs vai interjektīva lietvārda Dievs, velns, mūžs, pasaule u.tml. Ar šiem vārdiem veidojas interjektīvi savienojumi ar vienu nozīmi – emocionālās attieksmes izpauduma nozīmi (sākotnējo jēdzienisko nozīmi šie lietvārdi tādā lietojumā parasti ir zaudējuši).

Tātad ar pieturzīmi atdala visu interjektīvo savienojumu:
ak Dievs, ko lai dara;
ak tu pagāns, vai nevarēji pagaidīt;
ak tu velns, kā jāsteidzas;
ak mīļo pasaulīt, ko tik neizdomā.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 349.–350. lpp.

Linguistic sectors

Izsauksmes vārdi Izsauksmes vārdi

Kā lietot sākumburtus vārdā tiesībsargs un vārdkopā Tiesībsarga birojs?

Question

Kā lietot sākumburtus vārdā tiesībsargs un vārdkopā Tiesībsarga birojs?

Answer

Vārds tiesībsargs rakstāms ar mazo sākumburtu, savukārt vārdkopā Tiesībsarga birojs pirmais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu – Tiesībsarga birojs.

Tiesībsargs ir amats, un kā jebkurš amats tas latviešu valodā rakstāms ar mazo sākumburtu. Izņēmumi: Valsts prezidents, Ministru prezidents. Pirmais vārds vārdkopā Tiesībsarga birojs ar lielo sākumburtu rakstāms tāpēc, ka vārdkopa ir institūcijas nosaukums.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Mazie sākumburti Profesiju nosaukumi Īpašvārdi

Vai raksta 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums?

Question

Vai raksta 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums?

Answer

Mūsdienās šāda rakstība nav ieteicama.

Savulaik latviešu valodā šāda rakstība tikusi pieļauta krievu valodas ietekmē, lai savienotu simbola nozīmē lietotu burtu vai skaitli ar salikteņa pamatdaļu, ko patstāvīgi nelieto, piemēram, 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums, T-veidīgs krekls, 60-gadīgs. Pašlaik no šādas prakses pakāpeniski atsakās: par 18-kārtīgu palielinājums var teikt: 18 reižu liels palielinājums, T-veidīgs krekls kļuvis par T kreklu, 60-gadīgs par 60 gadus vecu, 9-procentīgs etiķis par 9 % etiķi u. tml.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 411. lpp.

Linguistic sectors

Salikteņi Defise

Musli brokastis vai mušļu brokastis?

Question

Musli brokastis vai mušļu brokastis?

Answer

Var teikt gan musli brokastis, gan mušļu brokastis.

Muslis (mušļa, dsk. ģen. mušļu, arī musli nelok. v.) – ‘sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.’.
Piemēram, pašgatavots brokastu muslis, muslis ar žāvētiem augļiem. No rīta viņa ēd musli ar pienu. Mušļa paka.
Atbilstoši jaunākajai vārdnīcai vārdu var lietot gan kā lokāmu, gan nelokāmu lietvārdu.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: musli

Linguistic sectors

Līdzskaņi Svešvārdi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Galotne Otrā deklinācija Vīriešu dzimte Nelokāmi vārdi Vārda skaidrojums Ģermānismi Vārdu saskaņošana

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Question

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Answer

Latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki.
Lai gan vārds plīsīgs nav īpaši izplatīts, ar norādi reti (tātad tiek lietots samērā reti) tas ir atrodams „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.
Plīsīgs – ‘tāds, kas viegli plīst’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 279. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar piedēkli Kādības īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Language consultations: electronic database