Language consultations: electronic database

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Pareizi ir: šogad Latvijā padevusies laba graudu, tostarp kviešu, raža.

Paskaidrojumā aiz vārda tostarp parasti nav liekams komats.
Minētajā teikumā tostarp kviešu ir paskaidrojošs iespraudums, kas no abām pusēm atdalāms ar komatiem. Šādiem iespraudumiem ir ievadītājvārdi vai vārdu savienojumi: īpaši, parasti, pareizāk sakot, piemēram u.c.
Tādus ievadītājvārdus kā iespējams, piemēram, proti atdala ar komatu no paskaidrojuma. Tātad tie teikumā atdalāmi no abām pusēm: šorīt, iespējams, ap pieciem, sākās vētra; šodien gaidāmi nokrišņi, proti, lietus un sniegs.
Savukārt tādus vārdus kā īpaši, parasti, tostarp no paskaidrojuma ar komatu neatdala. Tātad komats liekams tikai pirms šiem vārdiem: brīvdienās, īpaši sestdienās un svētku dienās, mēs labprāt ejam pastaigāties; veikalos, parasti pie marinējumiem, atrodamas arī garšvielas.

Pieturzīmes liekamas šādi: Visi mani draugi, tai skaitā Anna un Jānis, ieradās ballītē.

Vārdu savienojums tai skaitā ievada paskaidrojošu iespraudumu. Ar paskaidrojumu tas veido sintaktiskā saistījuma veidu, ko sauc par piekļāvumu. Starp šiem paskaidrojuma ievadītājvārdiem un paskaidrojumu pieturzīme nav vajadzīga.

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.