Language consultations: electronic database

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Pareizi ir abējādi: pieskaitīt grupai un pieskaitīt pie grupas.

Vārds pieskaitīt ar nozīmi 'skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā)' vai 'ierindot kādā klasifikācijas grupā' piesaista netiešo objektu, kas izteikts vai nu ar datīvu, piemēram, pieskaitīt grupai, pieskaitīt virzienam, vai prievārdisku savienojumu – pieskaitīt pie grupas, pieskaitīt pie virziena.

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot. 

Komatu var nelikt: Ko klusē kā mēli norijis?

Ja salīdzinātāja daļa ir izteikta ar pagātnes darāmās kārtas divdabi ar izskaņu -is, -usi, šādam divdabim var būt gan darbības vārda daba, gan adjektīva daba.
1. Ja šis divdabis ir lietots pabeigtās tagadnes vai pabeigtās pagātnes personas formas nozīmē, tam ir tīra darbības vārda daba un predikatīva funkcija, tātad šāda salīdzinātāja daļa veido palīgteikumu un kā priekšā liekams komats: viss būs, kā bijis; Jānis turpina, kā sācis.
2. Ja divdabim ir vairāk adjektīva daba un tam ir dubultlocekļa funkcijas, pirms kā komatu neliek: nogurums pagaisa kā nebijis; Anna stāvēja kā sastingusi.

Komatu pirms kā neliek tad, ja adjektīviskais divdabis lietots frazeoloģismā: viņš klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis; ierēdņi strādā kā maizes neēduši; Laura pazuda kā ūdenī iekritusi.
No sintakses viedokļa šādos izteikumos veidojas palīgteikums, tāpēc kā priekšā komatu drīkst likt, un tā nebūtu uzskatāma par interpunkcijas kļūdu.

Pareizi ir: 5  °C.

Grādu apzīmēšanai lietojams simbols ° bez atstarpes aiz skaitļa, piemēram, 90° leņķis; šodien ārā ir +10°.
Savukārt Celsija grāda apzīmējums ir °C, Fārenheita grāda apzīmējums ir °F. Rakstot temperatūras mērījumu kopā ar skalas nosaukumu, aiz skaitļa liekama saistītā atstarpe (Ctlr + Shift + atstarpes taustiņš) un tad – Celsija vai Fārenheita grāda apzīmējums: +10  °C; +50  °F.

Temperatūras mērījuma pierakstā nebūtu korekti ar atstarpi atdalīt tikai skalas apzīmējumu, proti, +10°  C vai +50°  F. Jāatceras, ka apzīmējam nevis skalu vien, bet grādu šai skalā:  +10  °C vai +50  °F.