Valodas konsultācijas

Vai Jānis ņēma dalību maratonā vai Jānis piedalījās maratonā?

Question

Vai Jānis ņēma dalību maratonā vai Jānis piedalījās maratonā?

Answer

Jānis piedalījās maratonā.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.

Sources

Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 400. lpp.
Konstrukciju kalki. LU MII AiLab: valodas resursi
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dalība
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dalība
Urbanoviča, Inta. Kalki zinātniskajā valodā – valodas kultūras aspekts. RSU zinātniskās konferences tēzes. Rīga : RSU, 2013

Linguistic sectors

Stils un literārā norma Kalki Darbības vārds

Šovasar otēsim istabas durvis – ko nozīmē vārds otēt?

Question

Šovasar otēsim istabas durvis – ko nozīmē vārds otēt?

Answer

Otēt nozīmē ‘klāt kādu virsmu ar otu’.

Vārds otēt apzīmē kādas virsmas noklāšanu ar eļļu, krāsu u.tml., izmantojot otu:
otēt durvju aplodas ar pernicu;
uz lādes otēts kāzu gads;
plauktos sarindoti otēti šķīvji.
Mūsdienās vārds otēt lietots retāk, tomēr tas atrodams arī jaunākajās latviešu valodas vārdnīcās, piemēram, viensējuma „Latviešu valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, kā arī „Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 750. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: otēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: otēt
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 532. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Darbības vārds

Kā pareizi: deleģēt pārstāvi vai deliģēt pārstāvi?

Question

Kā pareizi: deleģēt pārstāvi vai deliģēt pārstāvi?

Answer

Pareizi ir: deleģēt pārstāvi.

Vārds deleģēt aizgūts no latīņu valodas vārda delegare ar nozīmi ‘uzdot’. Praksē vārds nereti rakstīts ar patskani i vārda vidū, tomēr pareizrakstības normām atbilst rakstījums ar patskani e: deleģēt.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca: deleģēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: deleģēt
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 170. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 154. lpp.

Linguistic sectors

Patskaņi Darbības vārds

Lūdzu nelekt! vai Lūdzu nelēkt!

Question

Lūdzu nelekt! vai Lūdzu nelēkt!

Answer

Pareizi ir: Lūdzu nelēkt!

Darbības vārds lēkt nenoteiksmē rakstāms ar garo patskani ē: lēkt. Tāpat ar garo patskani ē veidojamas vienkāršās pagātnes un vienkāršās nākotnes formas:
es vakar lēcu,
tu rīt lēksi,
mēs pērn lēcām,
jūs nākamgad lēksiet.
Vienkāršās tagadnes formās rakstāms īsais patskanis e:
es šobrīd lecu,
tu pašreiz lec,
viņš tagad lec.
Pavēles izteiksmē lietojams īsais patskanis e:
Lec!
Leciet!

Sources

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 417. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lēkt

Linguistic sectors

Patskaņi Formveidošana un vārddarināšana Darbības vārds

Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?

Question

Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?

Answer

Atbilstoši mūsdienu leksikas lietojumam šo vārdu var lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam viennozīmīgs (kā īpašības vārdam) un viennozīmīgi (kā apstākļa vārdam) norādītas divas nozīmes – 1. ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks’; 2. ‘skaidrs, nepārprotams, arī tiešs’. 20. gs. 90. gados vārds viennozīmīgs ar nozīmi ‘skaidrs, nepārprotams’ tika uzskatīts par tiešu pārcēlumu no krievu valodas, tāpēc, piemēram, „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta tikai nozīme ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību)’. Piemēram, viennozīmīgi vārdi. Taču mūsdienās šī izpratne ir mainījusies.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 447. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1172. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Apstākļa vārds Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database