Language consultations: electronic database

Darbības vārda nenoteiksmes forma iepazīties atgādina trešās konjugācijas darbības vārdus, kā skatīties vai taustīties ar izskaņu -īties, kuriem vajadzības izteiksmē galotnē ir garais patskanis ā: jāskatās, jātaustās. Tomēr iepazīties ir 1. konjugācijas darbības vārds, tāpēc vajadzības izteiksmē ir īsais patskanis a: jāiepazīstas.

Saskaņā ar zviedru personvārdu atveides noteikumiem rakstnieces Astrid Lindgren personvārdi latviešu valodā būtu rakstāmi Astrida Lindgrēna.

Valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogā iespējams atrast pagājušā gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā latviešu valodā izdotas rakstnieces grāmatas, kur viņas vārds un uzvārds rakstīts  – Astrīda Lindgrēna.  Savukārt 80. gadu otrajā pusē jau parādās rakstījums Astrida Lindgrēne, kas lietots arī turpmāk.

Priekšvārda rakstījums Astrida precīzāk atbilst izrunai oriģinālvalodā, savukārt Astrīda uzskatāms par tradicionālu personvārda rakstījumu.
Uzvārda rakstījums Lindgrēne, visticamāk, ieteikts patskaņu harmonijas dēļ – galotne ir pieskaņojusies iepriekšējam patskanim -ē, līdzīgi kā gadījumos ar -e, piemēram, Getingene, nevis Getingena.

Neviens no variantiem nav aplams. Ja jāizvēlas, mēs iesakām palikt pie pēdējās desmitgadēs nostiprinātās versijas Astrida Lindgrēne.

Esam privileģētā statusā.
 

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.

Vārda pamatā ir krievu vārds совет, un šajā gadījumā svešvārda rakstījumā latviešu valodā iespējams piemērot līdzīgus principus kā īpašvārdu atveidē. Vārda vidū, aiz līdzskaņiem, piemēram, в, krievu е latviešu valodā tiek atveidots kā patskanis e, piemēram:
Светлана – Svetlana (nevis Svjetlana);
Федосий – Fedosijs (nevis Fjedosijs);
Беляев – Beļajevs (nevis Bjeļajevs).
Savukārt zilbes sākumā krievu е  latviešu valodā ierasti atveidojams ar je:
Елена – Jeļena;
Екатерина – Jekaterīna;
Абаев – Abajevs;
Гуляев – Guļajevs.
Latviešu valodā līdzās vārdam sovetizācija pastāv arī vārds sovetoloģija. Valodas praksē bieži lieto no angļu valodas pārņemtās formas sovjetizācija un sovjetoloģija, tomēr saskaņā ar pastāvošajām valodas normām latviešu valodā vārdi rakstāmi sovetizācija, sovetoloģija.