Language consultations: electronic database

• Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 430. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 921. lpp.

• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 128. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 881. lpp.

Vārds Berlīne izrunājams ar šauro patskani e.

Latviešu literārās valodas norma internacionālismu (arī citvalodu īpašvārdu) izrunā neatkarīgi no pozīcijas nosaka šaura patskaņa lietojumu. Valodai attīstoties, ir bijis periods, kad aizgūtos vārdos, „kur e skaņas ir tautosillabiska r priekšā, literārā valodā sastopamas zināmas svārstības”. Laika gaitā literārajā valodā ir nostiprinājies viens no izrunas variantiem. Dažus internacionālismus ar tautosillabisku skaņu kopu -er- izrunā ar plato patskani, ko skaidro ar vācu valodas ietekmi, piemēram, koncerts, nervs, persona. Tie pašreiz ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”. Ar plato patskani skaņu kopā -er- izrunā arī dažus Vācijas vietvārdus, piemēram, Bernava, Bernburga. Vārda Berlīne izruna „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” ir dota ar šauro patskani, līdzīgi būtu izrunājams arī vārds berlīnieši. Taču savulaik izruna ar plato patskani ir bijusi normai atbilstīga, un tāpēc to joprojām var saklausīt vecāka gadagājuma cilvēku (arī aktieru un diktoru) runā.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 45. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 898. lpp.

Divskaņa ei pirmais komponents e izrunājams šauri.

Jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir apgalvots, ka „divskaņa ei pirmais komponents e literārajā valodā ir izrunājams tikai kā šaurais patskanis”. Šāda divskaņa ei galvenā varianta izruna ir akceptēta arī citos pētījumos, piemēram, A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā”. Tieši tādu izrunu lielākoties dzirdam mutvārdu saziņā (arī TV un radio raidījumos). Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” piemēram, vietvārdu Freiburga, Leipciga izruna ir dota ar šauru pirmo komponentu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 26. lpp.
• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 27. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 917. lpp.

Vārdā rajons pieļaujama divējāda izruna – gan ar garu patskani [ō], gan divskani [uo].

Tā kā literārajā valodā ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs dažādas fonēmas (īss patskanis [o], garš patskanis [ō] un divskanis [uo]), tad izrunā nereti ir vērojamas svārstības. Daļai svešvārdu ar Zinātņu akadēmijas Pareizrakstības komisijas lēmumu (1985. gada 7. februārī) ir atļauti izrunas paralēlvarianti: gan ar garu patskani, gan ar divskani. Šie vārdi ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” un citos normatīvos avotos.

Šāda divējāda izruna pieļaujama internacionālismos rajons, talons, balkons, balons, barons, buljons, citrons, kupons, patrona (pirmajā vietā vārdnīcā ir dots ieteicamais variants, respektīvi, izruna ar garo patskani [ō]).

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 30. lpp.