Language consultations: electronic database

Latviešu valodā ir pārejoši (transitīvi) un nepārejoši (intransitīvi) darbības vārdi. Pārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (jautājums Ko?) bez prievārda, piemēram:
lasīt grāmatu;
redzēt māju;
zīmēt portretu.
Nepārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas nav vērsta uz objektu akuzatīvā:
gulēt;
priecāties;
sazināties.

Arī darbības vārds komunicēt ir nepārejošs darbības vārds, tātad ar to nevajadzētu lietot kādu objektu akuzatīvā:
nevis komunicēt informāciju, bet informēt, sniegt informāciju;
nevis komunicēt pētījuma rezultātus, bet izplatīt pētījuma rezultātus, nodot pētījuma rezultātus;
nevis komunicēt uzņēmuma zīmolu, bet reklamēt zīmolu, vēstīt par zīmolu.

Vārdi balle ar nozīmi ‘sabiedrisks pasākums ar dejām’ un balle ar nozīmi ‘mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos’ ir homonīmi – vienādi izrunājami un rakstāmi vienas valodas vārdi ar atšķirīgu, savstarpēji nesaistītu nozīmi. Tie ir 5. deklinācijas lietvārdi, kuriem daudzskaitļa ģenitīvā parasti ir līdzskaņu mija:
dille – diļļu;
lelle – leļļu;
šalle – šaļļu.
Līdzskaņu mija daudzskaitļa ģenitīvā ir vārdā balle ar nozīmi ‘sabiedrisks pasākums ar dejām’:
Ziemassvētki ir baļļu laiks, zaļumbaļļu tradīcija joprojām dzīva.
Savukārt vārdā balle ar nozīmi ‘mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos’ daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav:
vērtējums desmit ballu sistēmā, eksāmenā iegūts vienāds ballu skaits.
Tas ir līdzskaņu mijas izņēmums, lai nerastos pārpratumi ar citas nozīmes vārdu.

Pielikums ir teikuma paplašinātājs, kas piesaistīts lietvārdam vai tā aizstājējam kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu:
Rakstnieka Raiņa dzejoļu krājums „Gals un sākums”;
direktores Maijas Lapas pieņemšanas laiks.
Starp pielikumu un raksturojamo vārdu nav liekama pieturzīme, ja vien pielikums nav savrupināts.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).