Question
Kā sauc Bauskas iedzīvotājus?
Answer
Bauskas iedzīvotāji ir baušķenieki.
Sources
- Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 20. lpp.
Linguistic sectors
Language consultations: electronic database
Questions
Kā sauc Bauskas iedzīvotājus?
Soču olimpiskās spēles vai Soču Olimpiskās spēles?
Question
Soču olimpiskās spēles vai Soču Olimpiskās spēles?
Answer
Olimpisko spēļu nosaukumā vārds olimpiskās rakstāms ar mazo sākumburtu – Soču olimpiskās spēles.
Praksē sastopami dažādi rakstības varianti: ziemas olimpiskās spēles/Ziemas olimpiskās spēles/ziemas Olimpiskās spēles/Ziemas Olimpiskās spēles. Lai novērstu dažādību un ievērotu konsekvenci, Latviešu valodas ekspertu komisija ir atbalstījusi praksi vārdkopā olimpiskās spēles vārdu olimpiskās rakstīt ar mazo sākumburtu, piemēram, ziemas olimpiskās spēles, vasaras olimpiskās spēles, Soču ziemas olimpiskās spēles, Londonas olimpiskās spēles, Pasaules jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, tāpat arī nosaukumos ar kārtas skaitli, piemēram, XXX vasaras olimpiskās spēles, 2012. gada Londonas olimpiskās spēles.
Sources
- Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 59. lpp.
Linguistic sectors
Vai latviešu literārājā valodā var teikt būt lietas kursā?
Question
Vai latviešu literārājā valodā var teikt būt lietas kursā?
Answer
Būt lietas kursā lietojams kā frazeoloģisms.
Būt lietas kursā ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, taču, kā norādīts „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā frazeoloģisms tas ir lietojams.
Būt lietas kursā ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, taču, kā norādīts „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā frazeoloģisms tas ir lietojams.
Sources
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 508. lpp.
Linguistic sectors
Kā pareizi: Mīļā māmiņ! vai Mīļo māmiņ!?
Question
Kā pareizi: Mīļā māmiņ! vai Mīļo māmiņ!?
Answer
Pareizi ir abi varianti: Mīļā māmiņ! un Mīļo māmiņ!
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Noteikto īpašības vārdu locīšanas pamatparadigmasJa lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Vienskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļais draugs mīļā drauga mīļajam draugam mīļo draugu ar mīļo draugu mīļajā draugā mīļais draugs! |
mīļā māte mīļās mātes mīļajai mātei mīļo māti ar mīļo māti mīļajā mātē mīļā māte! mīļā māt! vai mīļo māt! |
Daudzskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļie draugi mīļo draugu mīļajiem draugiem mīļos draugus ar mīļajiem draugiem mīļajos draugos mīļie draugi! |
mīļās mātes mīļo māšu mīļajām mātēm mīļās mātes ar mīļajām mātēm mīļajās mātēs mīļās mātes! |
Sources
- Nītiņa, D. Īpašības vārds (adjektīvs) un adjektīvisks divdabis. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 391.–392. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 87.–88. lpp.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 94.–95. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 23., 30. lpp.
- Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 62. lpp.
Linguistic sectors
Meitene kapucē vai kapucī?
Question
Meitene kapucē vai kapucī?
Answer
Pareizi ir meitene kapucē.
Vārds kapuce ir piektās deklinācijas sieviešu dzimtes vārds.
Kapuce – ‘pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.’. Piemēram, lietusmēteļa, vējjakas kapuce. Trikotāžas krekls ar kapuci. Pārmaukt cepurei pāri kapuci. Cilme: no vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa ‘apmetnis vai mētelis ar galvassegu’.
Linguistic sectors