Valodas konsultācijas

Vai latviešu literārajā valodā pareizi ir teikt vadoties no likuma vai vadoties pēc likuma?

Question

Vai latviešu literārajā valodā pareizi ir teikt vadoties no likuma vai vadoties pēc likuma?

Answer

Abas izteiksmes latviešu valodā ir nevēlamas.

Ieteicams lietot šādas konstrukcijas: ievērojot likumu; pamatojoties uz likumu; saskaņā ar likumu; pēc likuma.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 91. lpp.

Linguistic sectors

Kalki Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Lai spīdošs gads un lai izdodas iecerētie darbi! – vai teikumā nepieciešama vēl kāda pieturzīme?

Question

Lai spīdošs gads un lai izdodas iecerētie darbi! – vai teikumā nepieciešama vēl kāda pieturzīme?

Answer

Jā, liekams komats starp salikta sakārtota teikuma daļām: Lai spīdošs gads, un lai izdodas iecerētie darbi!

Teikums Lai spīdošs gads, un lai izdodas iecerētie darbi! ir salikts sakārtots teikums, kur lietota partikula (nevis pakārtojuma saiklis) lai.
Ja salikta sakārtota teikuma komponenti, ko saista saiklis un, ir sintaktiski līdzīgi, komats pirms saikļa ir liekams:
Kas notiek, un kā to saprast?
Kā Ievai sokas, un kādi ir viņas plāni?
Lai svētki izdodas, un prātā mierīgas domas!

Praksē bieži sastopamā kļūdainā interpunkcija, iespējams, skaidrojama ar to, ka tādi vārdi kā kas, kā, lai saliktā pakārtotā teikumā mēdz ievadīt palīgteikumu, un, ja vienlīdzīgus palīgteikumus saista saiklis un, pirms tā komatu neliek:
Man nav skaidrs, kas notiek un kā to saprast.
Viņš interesējas, kā Ievai sokas un kādi ir viņas plāni.
No sirds novēlu, lai svētki izdodas un prātā mierīgas domas!

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 158. lpp.
Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 74. lpp.

Linguistic sectors

Salikts sakārtots saikļa teikums Salikts pakārtots saikļa teikums Pakārtojuma saikļi Partikulas

Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?

Question

Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?

Answer

Atbilstoši mūsdienu leksikas lietojumam šo vārdu var lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam viennozīmīgs (kā īpašības vārdam) un viennozīmīgi (kā apstākļa vārdam) norādītas divas nozīmes – 1. ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks’; 2. ‘skaidrs, nepārprotams, arī tiešs’. 20. gs. 90. gados vārds viennozīmīgs ar nozīmi ‘skaidrs, nepārprotams’ tika uzskatīts par tiešu pārcēlumu no krievu valodas, tāpēc, piemēram, „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta tikai nozīme ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību)’. Piemēram, viennozīmīgi vārdi. Taču mūsdienās šī izpratne ir mainījusies.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 447. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1172. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Apstākļa vārds Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums

Man vajag naudas vai naudu?

Question

Man vajag naudas vai naudu?

Answer

Pareizi ir abējādi: vajag naudas un vajag naudu.

Latviešu literārās valodas tradicionālā norma nosaka adverbiālā ģenitīva lietojumu ar darbības vārdu nebūt, trūkt, netrūkt, vajadzēt, pietikt, nepietikt personu formām. Mūsdienu literārajā valodā šī norma parasti tiek ievērota saistījumā ar darbības vārdiem nebūt, trūkt, netrūkt, pietikt, nepietikt:
zirgam nav naudas;
mums trūkst draugu;
viņiem pietiek izklaižu.
Savukārt ar darbības vārdiem vajadzēt, nevajadzēt mūsdienu valodā ģenitīvu bieži ir aizstājis akuzatīvs. No valodas normas viedokļa ar šiem darbības vārdiem iespējams lietot gan ģenitīvu, gan akuzatīvu:
man vajag naudas un man vajag naudu;
Kārlim nevajag naža un Kārlim nevajag nazi.

Sources

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 349. lpp.

Linguistic sectors

Darbības vārds Ģenitīvs Akuzatīvs

Kā saīsināt darbības vārdu skatīt – skat. vai sk.?

Question

Kā saīsināt darbības vārdu skatīt – skat. vai sk.?

Answer

Pareizi ir abi varianti – gan sk., gan skat.

Kā mazāk pārprotams ieteicams ir saīsinājums skat., lai gan Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 1. pielikumā (spēkā līdz 16.02.2017.), gan VVC Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā dotas tradicionālās vārda skatīt saīsinājuma formas sk. un skat.

Sources

VVC LVEK 08.01.2014. sēdes protokola Nr. 32 3. §.
Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Abreviācija Nenoteiksme Saīsinājumi

Language consultations: electronic database