Valodas konsultācijas

Kā saīsina vārdus un tā joprojām?

Question

Kā saīsina vārdus un tā joprojām?

Answer

Vārdus un tā joprojām saīsina u. t. jpr.

Šāds saīsinājums sniegts VVC LVEK apstiprinātajā Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā.

Sources

Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras

Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?

Question

Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?

Answer

Koncerts patiešām nevar būt izpārdots, izpārdotas var būt koncerta biļetes. Vārda izpārdot nozīme – ‘pārdot (daudz vai visu)’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Leksika Stilistika Teikums Formveidošana un vārddarināšana Vārdšķiras Vārddarināšana Vārdu darināšana ar piedēkli Vārdu darināšana ar priedēkli Darbības vārds Divdabis Lokāmie divdabji Ciešamās kārtas lokāmie divdabji Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vienkāršs teikums Teikuma locekļi Palīglocekļi Apzīmētājs

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Question

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Answer

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.

Linguistic sectors

Nominatīvs Vajadzības izteiksme Vārdu saskaņošana

Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?

Question

Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?

Answer

N. (māsas) Cinkus; (brāļi vai brālis un māsa) Cinki
Ģ. (māsu) Cinku; (brāļu) Cinku
D. (māsām) Cinkūm; (brāļiem) Cinkiem
A. (māsas) Cinkus; (brāļus) Cinkus
I. ar (māsām) Cinkūm; ar (brāļiem) Cinkiem
L. (māsās) Cinkūs; (brāļos) Cinkos
V. (māsas) Cinkus!; (brāļi) Cinki!

Sources

Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.

Linguistic sectors

Uzvārdi Galotne Īpašvārdi Trešā deklinācija Sieviešu dzimte Vīriešu dzimte Daudzskaitlis Akuzatīvs Datīvs Ģenitīvs Instrumentālis Lokatīvs Nominatīvs Vokatīvs

Šlepe, trēns vai velce?

Question

Šlepe, trēns vai velce?

Answer

Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.

Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns. Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Ģermānismi Sarunvaloda

Language consultations: electronic database