Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.
Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis. Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.
Language consultations: electronic database
Questions
Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?
Question
Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?
Answer
Linguistic sectors
Vai latviešu valodā lieto garo domuzīmi (—)?
Question
Vai latviešu valodā lieto garo domuzīmi (—)?
Answer
Latviešu valodā nelieto garo jeb dubulto domuzīmi (—).
Tās vietā latviešu valodā lieto domuzīmi (–).
Tās vietā latviešu valodā lieto domuzīmi (–).
Linguistic sectors
Ar ko atšķiras dokumenta konsolidētā versija no kompilētās versijas?
Question
Ar ko atšķiras dokumenta konsolidētā versija no kompilētās versijas?
Answer
Dokumenta konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdi konsolidēt un kompilēt skaidroti šādi:
konsolidēt – ‘saliedēt, apvienot’, Piemēram, konsolidēta sabiedrība’;
kompilēt – ‘sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko)’. Piemēram, kompilēts dokuments.
Vārdu nozīmes ir atšķirīgas: (dokumenta) konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija. Tātad šie jēdzieni nav sinonīmiski.
Visbiežāk vārdu konsolidēts attiecina uz likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Likuma konsolidētā versija šajā gadījumā nozīmē, ka tajā iestrādāti visi vēlāk pieņemtie grozījumi un precizējumi, neiekļaujot tekstā iepriekš svītrotas vietas, lai likuma piemērotājam būtu skaidrs, kāds ir spēkā esošais tiesiskais regulējums.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdi konsolidēt un kompilēt skaidroti šādi:
konsolidēt – ‘saliedēt, apvienot’, Piemēram, konsolidēta sabiedrība’;
kompilēt – ‘sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko)’. Piemēram, kompilēts dokuments.
Vārdu nozīmes ir atšķirīgas: (dokumenta) konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija. Tātad šie jēdzieni nav sinonīmiski.
Visbiežāk vārdu konsolidēts attiecina uz likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Likuma konsolidētā versija šajā gadījumā nozīmē, ka tajā iestrādāti visi vēlāk pieņemtie grozījumi un precizējumi, neiekļaujot tekstā iepriekš svītrotas vietas, lai likuma piemērotājam būtu skaidrs, kāds ir spēkā esošais tiesiskais regulējums.
Linguistic sectors
Dokumentus vizē vai vīzē?
Question
Dokumentus vizē vai vīzē?
Answer
Dokumentus vizē.
Vārda vizēt nozīmes – 1. ‘ierakstīt vīzu (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, ierēdnis vizē pasi. Vizē pasi vēstniecībā; 2. ‘uzrakstīt vīzu; iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, zāļu (aptiekā) ir maz, un recepti nepieciešams vizēt aptieku pārvaldē. Variants vīzēt ar nozīmi ‘piešķirt vīzu’ ir atrodams ārpus Latvijas izdotajās vārdnīcās, taču Latvijā izdotajās vārdnīcās vārda vīzēt nav.
Sources
- Latviešu valodas vārdnīca: vārdu pareizrakstība, vārdu izruna, vārdu formas, vārdu nozīme. Sast. V. Bērziņa-Baltiņa, J. Bičolis. ASV : Amerikas Latviešu apvienība, 1993, 865. lpp.
Linguistic sectors
Reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieki/dalībnieku vai divdesmit tūkstoši dalībnieku?
Question
Reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieki/dalībnieku vai divdesmit tūkstoši dalībnieku?
Answer
Pareizi ir abējādi: divdesmittūkstoš un divdesmit tūkstoši.
Skaitļa vārdam, kuru ar cipariem rakstām 1000, iespējamas divas formas: nelokāmā forma tūkstoš un lokāmā forma tūkstotis. Nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš kļūst par salikteņa daļu tāpat kā citi nelokāmie skaitļa vārdi, kā desmit, simt: četrdesmit, četrsimt, četrtūkstoš.
Ja nelokāmais skaitļa vārds ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt vai nu nominatīvā (Kas?) vai ģenitīvā (Kā?):
ekskursijā dodas trīsdesmit skolēni vai ekskursijā dodas trīsdesmit skolēnu;
septiņtūkstoš tonnas ir labs rādītājs vai septiņtūkstoš tonnu ir labs rādītājs;
maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieki vai maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieku.
Vārds tūkstotis savukārt lokāms kā 2. deklinācijas lietvārds (kā latvietis, šampanietis), un tas lietojams skaitļa vārdu savienojumos līdzīgi kā skaitļa vārdi desmits un simts: septiņi desmiti, septiņi simti, septiņi tūkstoši.
Literārajā valodā lietvārds ar šiem skaitļa vārdu savienojumiem parasti ir daudzskaitļa ģenitīvā:
pieci desmiti gadu kaste mētājās bēniņos;
zibakcijā piedalījās četri simti iedzīvotāju;
festivālu ir apmeklējuši pieci tūkstoši cilvēku;
maratonam reģistrējušies divdesmit tūkstoši dalībnieku.
Skaitļa vārdam, kuru ar cipariem rakstām 1000, iespējamas divas formas: nelokāmā forma tūkstoš un lokāmā forma tūkstotis. Nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš kļūst par salikteņa daļu tāpat kā citi nelokāmie skaitļa vārdi, kā desmit, simt: četrdesmit, četrsimt, četrtūkstoš.
Ja nelokāmais skaitļa vārds ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt vai nu nominatīvā (Kas?) vai ģenitīvā (Kā?):
ekskursijā dodas trīsdesmit skolēni vai ekskursijā dodas trīsdesmit skolēnu;
septiņtūkstoš tonnas ir labs rādītājs vai septiņtūkstoš tonnu ir labs rādītājs;
maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieki vai maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieku.
Vārds tūkstotis savukārt lokāms kā 2. deklinācijas lietvārds (kā latvietis, šampanietis), un tas lietojams skaitļa vārdu savienojumos līdzīgi kā skaitļa vārdi desmits un simts: septiņi desmiti, septiņi simti, septiņi tūkstoši.
Literārajā valodā lietvārds ar šiem skaitļa vārdu savienojumiem parasti ir daudzskaitļa ģenitīvā:
pieci desmiti gadu kaste mētājās bēniņos;
zibakcijā piedalījās četri simti iedzīvotāju;
festivālu ir apmeklējuši pieci tūkstoši cilvēku;
maratonam reģistrējušies divdesmit tūkstoši dalībnieku.
Sources
- Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 425., 426. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 51., 52., 53. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 118. lpp.
- Mieze, M. Skaitļa vārda tūkstotis gramatiskās formas. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 22. laidiens. Sast. A. Rubīna. Rīga : Avots, 1986, 51.–56. lpp.
- Mieze, M. Skaitļa vārdu desmit (desmits) un simt (simts) morfoloģiskās formas. Latviešu valodas kultūras jautājumi. Rakstu krājums. 21. laidiens. Sast. A. Rubīna. Rīga : Avots, 1985, 131.–133. lpp.
Linguistic sectors