Pareizi ir samits.
Vārds samits ir cēlies no angļu vārda summit, kura pamatnozīme ir ‘virsotne, arī augstākā pakāpe’. Latviešu valodā šo vārdu lieto kā politisku terminu, apzīmējot valsts vadītāju tikšanos. Sākotnēji vārds tika rakstīts atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā ar vienu m – samits. Angļu rakstības ietekmē parādījās šī vārda rakstījums latviešu valodā arī ar m dubultojumu – sammits, kas neatbilst vārda izrunai angļu valodā un tāpēc latviešu valodā nebūtu vēlams. LZA Terminoloģijas komisija ir ieteikusi attiecīgā nojēguma izteikšanai lietot latvisko terminu galotņu apspriede.
Language consultations: electronic database
Pareizi ir abi varianti, taču katram no vārdiem ir atšķirīga nozīme.
Mūsdienās šķir juridisko terminu reabilitēt no medicīnas termina rehabilitēt. Reabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – ‘1. atjaunot (politiskās) tiesības’; 2. ‘atjaunot personas labo slavu, reputāciju’. Rehabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – med. ‘veikt rehabilitācijas pasākumus (pēc slimošanas vai ievainojuma atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību; veikt medicīniskus un sociālus pasākumus, lai pēc pārciestas smagas slimības vai ievainojuma palīdzētu atgūt darbspējas, mazinātu darbspēju zaudējumu un sekmētu atgriešanos darbā’. Minētais šķīrums nostiprinājies 20. gs. 50.–70. gados, kad, runājot par staļinisma represiju upuriem, svešvārdu vārdnīcās parādījās reabilitēt bez burta h. Uz cilmes ziņā atbilstošāko rehabilitēt norādīts 1981. gada pareizrakstības vārdnīcā, tomēr praksē arī forma bez h ir nostiprinājusies ar atšķirīgu nozīmi.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 632., 645. lpp.
- VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.
Pareizi ir abi varianti, tomēr katram no tiem ir sava atšķirīga nozīme.
Ratiņkrēsls ir ‘transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem’; riteņkrēsls ir ‘ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls’.
Vārda mīms nozīme ir ‘angļu biologa R. Dokinsa postulētā kultūras pārmantošanās vienība, kas funkcionē analoģiski bioloģiskās iedzimtības vienībai gēnam, piemēram, melodija, mode, tradīcija, tikumisks princips, teorija, jēdziens; ar mīmiem, tāpat kā ar gēniem, var notikt mutācijas un dabiskā izlase’.
Par tradicionālām nozīmēm uzskatāmas:
makaroni – ‘kaltēti neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi caurulīšu (arī lentīšu, spirāļu, zvaigznīšu u. c.) veidā’. Piemēram, olu makaroni;
pasta – ‘masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar viskozu šķidrumu; bieza vai pusšķidra masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, slīpēšanas pasta, tomātu pasta.
Līdzīgi vārdi skaidroti arī „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā”.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam pasta jau ir norādītas divas nozīmes: 1. ‘mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, tomātu pasta; 2. ‘dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida’. Piemēram, itāliešu krodziņā piedāvā gan pastu, gan picu.
Savukārt „Angļu-latviešu vārdnīcā” pasta ir tikai ‘makaronu ēdiens (ar tomātiem un sieru)’.
Lai gan pēdējā laikā itāļu (arī angļu u. c.) valodas un tradīciju ietekmē Latvijā palaikam makaroni vai to ēdieni tiek dēvēti par pastu, Latvijas terminologi un pārtikas speciālisti lieto terminu makaroni un uzskata, ka šobrīd nav pamatota iemesla šo terminu mainīt, tajā pašā laikā nenoliedzot iespēju, ka ar laiku termins pasta lielāko Rietumeiropas valodu ietekmē varētu arī aizstāt terminu makaroni.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 617., 803. lpp.