Language consultations: electronic database

Dokumentos numuru pieļaujams rakstīt divējādi: pielikums Nr. 2 vai 2. pielikums.

Debesīs lirina cīrulis.
 

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

 

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.

Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!

Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.

Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.

Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.

Pareizi ir sapņi piepildās.

Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.

Vietvārda rakstījums Marakeša ir uzskatāms par franču valodā rakstītā vietvārda Marrakech atveidi latviešu valodā.
Izrādās, maldīgs ir uzskats, ka rakstījums Marakeša ir tradicionāls rakstījums un rakstījums Marrākeša parādījies tikai līdz ar 2008. gadā izdoto „Lielo pasaules atlantu”. Šķirklis Marrākeša atrodams jau pagājušajā gadsimta 30. gados izdotajā „Latviešu konversācijas vārdnīcā”, tāpat arī M. Šūmanes un J. Sīkstuļa sakārtotajos arābu īpašvārdu atveides noteikumos 1982. gadā. Arī vēlākajos mācību materiālos un citur sastopams tikai rakstījums Marrākeša, tostarp arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Iespējams, rakstījums Marakeša radies izrunas ērtuma, franču valodas ietekmes un citu iemeslu dēļ, un, tiesa, arī plašsaziņas līdzekļos lielākoties sastopama tikai forma Marakeša.
Latviešu valodas normatīvie avoti pēdējos simt gados rāda, ka latviešu literārajā valodā nostiprināta forma Marrākeša.