Language consultations: electronic database

Priekšmeti ir salīdzināmi.

Gan salīdzinošs, gan salīdzināms ir divdabji.
Divdabis ar -ošs, -oša – darāmās kārtas tagadnes divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. Stāvoklis izpaužas kā verbāla pazīme runas laikā, tagadnē, piem., lūstošs zars, plūstoša balss, jautājošs skatiens, dilstošs mēness – tāds, kas patlaban lūst, plūst, jautā, dilst.
[..] Mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi šo divdabju formu veidošanā transitivitātes [pārejošu un nepārejošu darbības vārdu sakarā] dēļ vairs nepastāv, tomēr ir ieteikumi tos pārāk bieži nelietot, jo divdabju izskaņā -ošs,-oša ir līdzskanis š, kas bojā valodas labskaņu.
Divdabji ar -ams, -ama, -āms, -āma – ciešamās kārtas tagadnes divdabji nosauc darbību vai stāvokli kā pazīmi, kas ir patstāvīga, būtiska. Piemēri: izīrējama istaba, ēdama sēne – tāds, kam piemīt pazīme – izīrēt, ēst. Kā ciešamās kārtas divdabjus tos biežāk lieto pasīva nozīmē, piem., kopjams slimnieks, auklējams bērns, lasāmā grāmata.

Par vārdu salīdzināms jaunākajā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” – atrodama šāda informācija (līdzīgi vārds skaidrots arī iepriekš izdotajā „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”) :
salīdzināms -ais, salīdzināma -ā, divd. īp. nozīmē; salīdzināmi apst. Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām. Salīdzināmais spektrs. Salīdzināmie paraugi. Salīdzināmā metode. Baltu valodu salīdzināmā pētīšana. Salīdzināmā filoloģija. Salīdzināmā pakāpe val. – gramatiska kategorija, kas atspoguļo īpašības salīdzinājumu, gradāciju.

Pareizi ir jidišs.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” norādīts – jidišs, arī idišs.
Savukārt, lai sekmētu konsekventu un pareizu nosaukumu lietojumu, 2006. gada 29. maija sēdē valodu un valodu grupu nosaukumus latviešu valodā izvērtēja un pieņēma Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija  (VVC LVEK), kas norādījusi valodas nosaukumu jidišs.
Idišs VVC LVEK izveidotajā pasaules valodu un valodu grupu nosaukumu sarakstā nav iekļauts (saraksts pieejams arī LVA tīmekļvietnē).

Siera šķirņu nosaukumu pamatā nereti ir īpašvārdi, sevišķi vietvārdi, un tās mēdzam rakstīt divos vārdos, kā, piemēram, Ementāles siers, Čedaras siers. Nereti šādos gadījumos notiek apelativācija – nosaukums kļūst par sugasvārdu. Tā, piemēram, Čedaras siers mēdz tikt saukts sugasvārdā čedars (pašreiz gan to vēl uzskata par sarunvalodas vārdu), tāpat arī, piemēram, kamambēra nosaukuma pamatā ir ciema nosaukums Kamambēra, taču mēs šo siera šķirnes nosaukumu pazīstam kā sugasvārdu kamambērs.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.

Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.

Šobrīd bieži vārdu pozīcija lieto ar nozīmi ‘amats’, arī ‘vakance’ vai ‘darbavieta’. Ar šādu nozīmi tas, visticamāk, latviešu valodā ienācis angļu valodas ietekmē.