Language consultations: electronic database

1.a klase vai 1.A klase?

Pareizi ir 1.a klase.

Valentīna Skujiņa norāda, ka „[p]unktu (apakšpunktu), paragrāfu, pozīciju u. tml. apzīmējumos, kur izmantoti cipari un burti, punktu liek aiz cipara”, piemēram, 1.a§, 2.b attēls.
Atbilstoši lietišķo rakstu tradīcijām, nosaucot klasi, tiek izmantoti mazie alfabēta burti, piemēram, 1.^a klase vai 1.a klase.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 113. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 85. lpp.

Dubultuzvārdos un daudzkomponentu uzvārdos jālieto defise vai domuzīme?

Dubultuzvārdā abas uzvārda daļas savienojamas ar defisi, piemēram, Bergs-Bergmanis, Birznieks-Upītis, Vīķe-Freiberga. Defise lietojama arī daudzkomponentu uzvārdos, piemēram, Pereira-Gonsalesa-Santuša-Pintu.

Kāds ir maģistra un bakalaura saīsinājums?

Maģistra saīsinājums ir Mg., savukārt bakalaura saīsinājums ir Bc.

Saīsinājumi apstiprināti pēc līdzības ar doktora grāda apzīmēšanai lietojamo saīsinājumu Dr.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 9. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2004, 30. lpp.

Kas ir sviķelis?

Sviķelis – 'adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums'.

Tiesa, vārds sviķelis apvidos sastopams arī ar citām nozīmēm: piemēram, Vainižu izloksnes vārdnīcā atrodama nozīme 'atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē)'; Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā atrodama arī nozīme 'sveķains koka gabals'.

• Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. II sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 617. lpp.
• Ādamsons, E., Kagaine, E. Vainižu izloksnes vārdnīca. Ņ–Ž. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2000, 382. lpp.

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.