Language consultations: electronic database

Vārdi čakarēties un apčakarēt ir neliterārās sarunvalodas vārdi.

Šo vārdu nozīmi un skaidrojumu var izlasīt „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”:
čakarēties – 1. ‘lēni, nemākulīgi darboties, nemākulīgi strādāt; tūļāties; kavēties’; 2. ‘muļķoties, tiepties’; 3. ‘aiztikt, grābstīties’; 4. ‘nedarboties, slikti darboties’;
apčakarēt – 1. ‘apmānīt, piekrāpt, izjokot, izmuļķot’; 2. ‘sariebt’; 3. ‘aprunāt nopelt, kritizēt’.
Plašsaziņas līdzekļu valodā tiek izmantoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. slengs.
Slengs – ‘subliterārā leksika un citu subliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā. Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo, sociolekts sinonīmu’.
Atkarībā no redakcijas nostājas par publikācijas saturu un tajā lietoto leksiku atbild raksta autors vai redaktors. Valodnieki var skaidrot vārda nozīmi un paust savu viedokli, taču nevar ietekmēt tā lietojumu attiecīgajā izdevumā.

Darbības vārds lūzt nenoteiksmē (atbild uz jautājumu Ko darīt?) rakstāms ar līdzskani z. Īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās savukārt piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis zūd, tāpēc šajās formās vārds rakstāms bez līdzskaņa z:

Pagātnes (es lūzu, tu lūzi, viņš lūza) un nākotnes formās (es lūzīšu, tu lūzīsi, viņš lūzīs), protams, lietojams skaidri dzirdamais līdzskanis z.
Darbības vārda lūzt pareizrakstību var pārbaudīt, ņemot talkā darbības vārdu nirt vai mirt formas: ja šo darbības vārdu formā ir lietots līdzskanis s, tātad līdzskanis s rakstāms arī atbilstošajā lūzt formā. Ja līdzskaņa s darbības vārdu nirt vai mirt formās nav, tad ar līdzskani z rakstāmas atbilstošās lūzt formas:
es šobrīd nirstu – es šobrīd lūstu;
koks esot miris – koks esot lūzis;
mirstošais zars – lūstošais zars;
ja tu aizietu, mana sirds mirtu – ja tu aizietu, mana sirds lūztu;
nirdams ezerā, viņš vienmēr aizžmiedza acis – lūzdams ledū, viņš paspēja iekliegties.

Darbības vārdu zvanīt atvasina ar dažādiem priedēkļiem. Piemēram, iezvanīt – ‘zvanot signalizēt par kaut kā sākumu’, izzvanīt – ‘zvanot paziņot par kaut kā beigām’, nozvanīt – ‘zvanīt un pārstāt zvanīt’, piezvanīt – ‘zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu’. Sarunvalodā vārda piezvanīt vietā mēdz lietot divus citus atvasinājumus: pazvanīt un uzzvanīt. Jāatceras, ka pazvanīt nozīmē ‘neilgu laiku zvanīt’, piemēram:
pulksten divos kāds pazvanīja pie durvīm,
vecais vīrs pazvanīja zvaniņu, un suns bija klāt.
Savukārt uzzvanīt atrodams Mīlenbaha un Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” ar nozīmi ‘zvanīt’, ‘zvanot modināt’. Lai nosauktu zvanīšanu pa telefonu, šis atvasinājums literārajā valodā nebūtu lietojams.

Apledojums ir ledus kārta, kas pārklāj kādu virsmu. Vārdnīcās šim vārdam atrodami dažādi sinonīmi, kā apgāle, gāle, ledusgāle, noledojums, atkala utt.

Vārdam atkala ir vairākas nozīmes.
‘1. Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.’
Nereti zemes un dažādu ķermeņu virspusē rodas nogulums gludas, caurspīdīgas ledus kārtas veidā, ko galvenokārt novēro vēja pusē. Šo parādību sauc par atkalu jeb apledojumu.
‘// Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.’
..vējainā rītā, liepām kailos zarus nikni šmīkstinot un saltai atkalai līņājot, uzsēdināja veco Maldavu zirņu maisu vezumā un nošķūtēja uz Jelgavu.
‘2. Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.’
Spēji uznākusi atkala ceļu padarīja glumu..
 

Gāle, arī ledusgāle, ir plāna ledus kārta, kas veidojas upē vai ezerā, par gāli mēdz dēvēt arī ledus kārtu, kura pārklāj sniegu:

Apledojumu uz asfalta sarunvalodā mēdz saukt par melno ledu (no angļu black ice). Literārajā valodā šī vārdu savienojuma vietā atkarībā no konteksta būtu ieteicams lietot vārdu apledojums vai atkala.