Language consultations: electronic database

Pēc izlaiduma daudzi jaunieši sāks patstāvīgu dzīvi.
 

Vārds patstāvīgs nozīmē ‘tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem’:
skolēni mācās domāt patstāvīgi, nevis nekritiski pieņemt citu viedokli;
jaunais puisis nu vairs nebija tikai mākslas students, bet gan kļuvis par patstāvīgu mākslinieku;
sākumā darbiniekam ir daudz neskaidrību, tāpēc bieži tiek lūgta palīdzība kolēģiem, taču drīz vien viņš spēj strādāt patstāvīgi.
Vārds pastāvīgs nozīmē ‘nepārtraukts, nemainīgs, regulārs’:
jau nedēļu pirms uzstāšanās mani pārņem pastāvīgs uztraukums, kas moka kā dienā, tā naktī;
kafejnīcā sastopami vairāki pastāvīgie apmeklētāji, piemēram, Anna šurp ik nedēļas nāk jau desmit gadu;
Jānis pastāvīgi strādā, reti redzams mājās, arī tad mūždien iegrimis dokumentos.

Vārds vēlams atdalāms no abām pusēm ar komatiem.

A. Blinkena norāda: „Ar komatiem atdala iespraudumus, kas izteikti ar darbības vārdu divdabja formā, piemēram, cerams, domājams, iespējams, protams, redzams, zināms, kā arī šo vārdu savienojumus ar apstākļa vārdiem kā, cik vai citiem vārdiem.”
Tā kā vārds vēlams ir lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis un pauž runātāja attieksmi, tas atdalāms ar komatiem.

Tā pamatā ir sievietes priekšvārds Austra, kas cēlies no sugasvārda austra ar nozīmi 'ausma'.

Vārds ausma nozīmē 'pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot)'. Uzskata, ka ausma ir Raiņa darināts jaunvārds.
Sinonīmam austra piemīt poētiska stilistiskā nokrāsa. Tā pamatā ir darbības vārds aust. Tās pašas cilmes vārdi ir Auseklis, Austriņš, austrumi.

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!