Language consultations: electronic database

Pēc izlaiduma daudzi jaunieši sāks patstāvīgu dzīvi.
 

Vārds patstāvīgs nozīmē ‘tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem’:
skolēni mācās domāt patstāvīgi, nevis nekritiski pieņemt citu viedokli;
jaunais puisis nu vairs nebija tikai mākslas students, bet gan kļuvis par patstāvīgu mākslinieku;
sākumā darbiniekam ir daudz neskaidrību, tāpēc bieži tiek lūgta palīdzība kolēģiem, taču drīz vien viņš spēj strādāt patstāvīgi.
Vārds pastāvīgs nozīmē ‘nepārtraukts, nemainīgs, regulārs’:
jau nedēļu pirms uzstāšanās mani pārņem pastāvīgs uztraukums, kas moka kā dienā, tā naktī;
kafejnīcā sastopami vairāki pastāvīgie apmeklētāji, piemēram, Anna šurp ik nedēļas nāk jau desmit gadu;
Jānis pastāvīgi strādā, reti redzams mājās, arī tad mūždien iegrimis dokumentos.

Tā pamatā ir sievietes priekšvārds Austra, kas cēlies no sugasvārda austra ar nozīmi 'ausma'.

Vārds ausma nozīmē 'pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot)'. Uzskata, ka ausma ir Raiņa darināts jaunvārds.
Sinonīmam austra piemīt poētiska stilistiskā nokrāsa. Tā pamatā ir darbības vārds aust. Tās pašas cilmes vārdi ir Auseklis, Austriņš, austrumi.

Vārda viskautkas vietā atkarībā no konteksta labāk lietot šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.

Vārds viskautkas sarunvalodā radies, apvienojot formu un nozīmi nenoteiktajam vietniekvārdam kaut kas un vārdu savienojumam viss kas (kā arī nozīmes niansi no vārdu savienojuma kaut kas no visa, tāpat arī no šis (un) tas):
kaut kas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu’;
viss kas – ‘daudz no esošā, iespējamā’;
šis (un) tas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu’ (sk. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv).

Vārdu savienojumam viss kas ir lielāka noteiktības, konkrētības nozīme. Sal. es nopirku visu ko (= daudz no iespējamā) un es nopirku viskautko (= daudz no nenoteiktā, nezināmā).

Fonētisku iemeslu dēļ neiesaka lietot vārdu savienojumu viss tas (lai fonētiski neveidotos līdzība ar lietvārdu vistas), iespējams, uz tā pamata arī viss kas raisa pretestību, turklāt, kā jau minēts, svarīga ir arī nenoteiktības nianse, ko piešķir kaut kas.

Interesanti, ka viss kaut kas (un bieži akuzatīva locījumā visu kaut ko) sastopams daiļliteratūrā, arī periodikā:
ieteica visu kaut ko;
[..] tad sakrājas viss kaut kas;
es zinu, ka esmu visu kaut ko pasaulē redzējis;
tad mēs visu kaut ko stādījām (sk. http://korpuss.lv).
Tāpat atrodams arī viskautkas:
Akselam ir nepilni divi gadi, un visas dienas laikā viņš izdomā viskautko, ne tikai to, kas redzams fotogrāfijā;
pa ziemu vilki neguļ kā daudzi citi dzīvnieki. Tad viņi ēd viskautko, arī peles un vāveres;
kad piezvana mamma, es momentā ķeru pie svaiga papīra gabala un tur gan rēgojas viskautkas apaļš un omulīgs (sk. http://periodika.lv).
Lielā daļā gadījumu presē atrodami citējumi no kādu intervētu cilvēku, tostarp bērnu, teiktā, iespējams, viskautkas atstāts tekstā, lai radītu autentiskas runas iespaidu.
Kā norāda Dace Strelēvica, „[k]ontrahētā forma viskautkas (parasti, protams, kursivēta) presē parādās bieži, bet katrā šādā gadījumā jāpriecājas, ka vismaz nav veicināts modes vārda – divvalodu hibrīdformas dajebkas – uzvaras gājiens” (Strelēvica, D. Kursīvs un pēdiņas kā „nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 2. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 52. lpp. Pieejams: https:// www.valodaskonsultacijas.lv/uploads/suggested_sources/2/pdf/Valodas_prakse_2.pdf).
Vārds viskautkas atrodams dažu rakstnieku, kā, piemēram, Vika un Gundegas Repšes, daiļradē.

Nevar noliegt, ka sarunvalodas vārdi ienāk publicistikā, daiļliteratūrā un ar laiku no sarunvalodas slāņa nonāk vispārlietojamā leksikā. Turklāt vis- kā salikteņu pirmā daļa latviešu valodā ir sastopams, piemēram, visapkārt, visbeidzot, viscaur, vismaz, visvisāds utt. No valodas normas viedokļa atkarībā no konteksta labāk izvēlēties šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme un vārdšķira.

Terminālis – ‘īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta (galvenokārt, konteineru pārkraušanai ostās)’.
Termināls – ‘beigu, gala; ar robežu vai galējo pakāpi saistīts’.
Terminālis (piemēram, Vecmīlgrāvja terminālis, ostas terminālis) ir lietvārds, bet termināls – īpašības vārds (piemēram, termināls (gala) punkts, termināla (gala) stacija, termināls stāvoklis).
Sākotnēji vārds termināls ienāca latviešu valodā kā īpašības vārds, tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz gala staciju, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni -is – terminālis.