Language consultations: electronic database

Pilsēta kļūst ar vien vai arvien zaļāka?

Pilsēta kļūst arvien zaļāka.
 

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 88. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 177.–180. lpp.

Kā pareizi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks vai man šķiet, ka šodien būs jauks laiks?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca

Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?

Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis.  Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Kā dēvējami Brocēnu iedzīvotāji?

Brocēnu iedzīvotāji ir brocenieki.

Jautājumu par Brocēnu pilsētas un tās iedzīvotāju nosaukumu 2019. gada 6. februāra sēdē izskatīja VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija un secināja, ka vēsturiski pareizāks rakstījums ar īsu -e- šā vietvārda izskaņā: Broceni.
Šāds rakstījums fiksēts Jura Plāķa Kurzemes vietvārdu krājumā, Vallijas Dambes darbā „Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi”, kā arī O. Buša un L. Balodes darbā „No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca”.
Tādēļ šīs pilsētas iedzīvotāju nosaukums attiecīgi atvasināms kā brocenieki, nevis brocēnieki.

• Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 28. lpp.
• Balode, L., Bušs, O. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 73.–75. lpp.

Kas ir ezers: ūdenstilpe vai ūdenstilpne?

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1096., 1119. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: tilpne
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ūdenstilpe
• Skujiņa, V. Tilpne un tilpe. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 7. laidiens. Atb. red. H. Bendiks. Rīga : Liesma, 1971, 167.–169. lpp.