Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.
Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis. Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.
Language consultations: electronic database
Questions
Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?
Question
Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?
Answer
Linguistic sectors
Pilsēta kļūst ar vien vai arvien zaļāka?
Question
Pilsēta kļūst ar vien vai arvien zaļāka?
Answer
Pilsēta kļūst arvien zaļāka.
Valodas praksē bieži ir sastopamas kļūdas apstākļa vārda arvien rakstībā. To nereti raksta divos vārdos: ar vien. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka pastāv atsevišķs prievārds ar un partikula vien, līdzīgi kā apstākļa vārdus tāpat un tikpat mēdz kļūdaini rakstīt šķirti, jo pastāv apstākļa vārdi tā un tik, kā arī partikula pat.
Jāatceras, ka apstākļa vārdus aizvien un arvien raksta vienā vārdā.
Jāatceras, ka apstākļa vārdus aizvien un arvien raksta vienā vārdā.
Sources
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 88. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 177.–180. lpp.
Linguistic sectors
Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?
Question
Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?
Answer
Kādu nozīmēt amatā nebūtu vēlams, amatā var iecelt, apstiprināt.
„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.
„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.
Sources
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 277. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 227. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 758. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 739. lpp.
Linguistic sectors
Kas ir ezers: ūdenstilpe vai ūdenstilpne?
Question
Kas ir ezers: ūdenstilpe vai ūdenstilpne?
Answer
Ezers ir dabiskā ūdenstilpe.
Ūdenstilpe – dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piem., jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
Tilpne – veidojums, konstrukcija (piem., telpā, ierīcē, iekārtā) kā uzkrāšanai, pārvadāšanai, glabāšanai.
Ūdenstilpe – dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piem., jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
Tilpne – veidojums, konstrukcija (piem., telpā, ierīcē, iekārtā) kā uzkrāšanai, pārvadāšanai, glabāšanai.
Sources
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1096., 1119. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: tilpne
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ūdenstilpe
- Skujiņa, V. Tilpne un tilpe. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 7. laidiens. Atb. red. H. Bendiks. Rīga : Liesma, 1971, 167.–169. lpp.
Linguistic sectors
Vai vijole ir futlārī vai futrālī?
Question
Vai vijole ir futlārī vai futrālī?
Answer
Vijole ir futrālī.
Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.
Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.
Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”
Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.
Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.
Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”
Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.
Sources
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 257. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca: futrālis
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: futrālis
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 234. lpp.
- Vasmer, Max von. Etimologicheskij slovar' russkogo jazyka. Tom 4. Moskva : Astrel’, ACT, 2004, 212. lpp.
- Waldemar, K. Kreewu-latweeschu-wahzu wardnice. Moskva : Ministerstvo narodnogo prosveschenija, 1872, 634. lpp.
- Kuzina, A. Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca. Rīga : Madris, 2019, 54. lpp.
Linguistic sectors