Language consultations: electronic database

Latviešu valodā ir iespraudums starp citu, ko raksta atsevišķi divos vārdos, nevis vienā vārdā starpcitu.

Iespraudumu lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais.

Vārds neparko ir apstākļa vārds (citos avotos arī partikula) ar nozīmi 'nekādā gadījumā', 'nekādā ziņā', arī 'nekādi': viņš neparko negribēja braukt prom; domas man neparko neliek mieru; Jānis neparko nevarēja atcerēties ielas nosaukumu.
Savukārt vārdu savienojums ne par ko ir vārdu savienojuma par ko noliegums: es ne par ko citu nedomāju – tikai par tevi; Jānis ir mierīgs un ne par ko neuztraucas.

Pareizi ir: es jūtos daudzmaz droši.

Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.

Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.  

Valodas praksē bieži ir sastopamas kļūdas apstākļa vārda arvien rakstībā. To nereti raksta divos vārdos: ar vien. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka pastāv atsevišķs prievārds ar un partikula vien, līdzīgi kā apstākļa vārdus tāpat un tikpat mēdz kļūdaini rakstīt šķirti, jo pastāv apstākļa vārdi tā un tik, kā arī partikula pat.
Jāatceras, ka apstākļa vārdus aizvien un arvien raksta vienā vārdā.