Language consultations: electronic database

Nē, komats pirms vai ir lieks. Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras vai lasīdama grāmatas.

Ja divdabim, kurš teikumā veic sekundāri predikatīva komponenta funkciju, ir pakārtots vismaz viens pilnnozīmes vārds, veidojas savrupināta teikuma locekļu grupa, ko sauc par divdabja teicienu. Divdabja teicienu var veidot:

lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies (Kādu brīdi braucis, Jānis apstājās pie kafejnīcas);
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar -ts, -ta (Galds, ķiņķēziņu apzīmēts, stāvēja kaktā);
daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās (Vectēvs, šūpodamies krēslā, kūpināja pīpi);
nelokāmais divdabis ar -ot, -oties (Meitene, skrienot pa ielu, dziedāja).

Divdabja teicienu no pārējā teikuma atdala ar komatiem.

Teikumā var būt ne tikai viens, bet divi vai vairāki divdabja teicieni. Ja starp divdabja teicieniem ir saiklis un vai vai, tad, līdzīgi kā starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, komats saikļa priekšā nav liekams.

Vārdu komponents un komponente nozīmes atšķiras. Komponents ir parādības, priekšmeta, procesa, vielas sastāvdaļa, kāds elements:
asins komponenti;
dažādi datora komponenti;
svarīgs iestudējuma komponents;
skaitļa vārda komponents.

Komponente ir fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa:
ātruma komponente;
spēka komponente.

Lokāmajiem divdabjiem (vilinošs piedāvājums, steidzams izsaukums, sakopts pagalms) piemīt gan darbības vārda, gan īpašības vārda daba. No lokāmo divdabju nozīmes izriet salīdzināmo pakāpju iespējamība: pazīme priekšmetam vai būtnei parasti var piemist lielākā vai mazākā mērā, tāpēc divdabim bez pamata pakāpes var būt arī pārākās un vispārākās formas, piemēram, šis ir vēl vilinošāks piedāvājums, vissteidzamākais izsaukums ir uz Cēsīm, Lauras pagalms ir sakoptāks nekā Jāņa pagalms.

Jāņem vērā, ka salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem salīdzināmās pakāpes ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums salīdzināmo pakāpju veidošanai ir divdabja nozīme:

Pēdējās desmitgadēs salīdzināmās pakāpes tiek veidotas gandrīz no visiem lokāmajiem divdabjiem, sevišķi tas redzams ciešamās kārtas pagātnes divdabju (ēsts, lasīts, nopļauts, pirkts, rakstīts, skatīts) lietojumā: apmeklētākā izstāde muzejā, ēstākais auglis ir banāns, lasītākais kulinārijas žurnāls Latvijā, viena no pārdotākajām spēlēm pasaulē, skatītākais tiesību akts portālā, spēlētāko dziesmu tops u. tml.

Lokāmie ciešamās kārtas pagātnes divdabji nenoliedzami nozīmes ziņā ir tuvi īpašības vārdam, tomēr daudziem šīs grupas divdabjiem vēl piemīt izteiktas darbības vārda pazīmes un darbības vārda nozīme, piemēram, apmeklēts – ‘tāds, ko apmeklē’, lasīts – ‘tāds, ko lasa’ utt. Tāpēc no šiem divdabjiem veidotās salīdzināmo pakāpju formas neatbilst divdabju izteiktajai semantikai.

Semantiski neveiksmīgo formu biežums skaidrojams ar to, ka šādi ir iespējams izteikties īsāk, turklāt lokāmo divdabju locīšana līdzinās īpašības vārdu locīšanai, tāpēc valodas lietotājiem varētu šķist, ka salīdzināmo pakāpju veidošana attiecas uz divdabjiem tāpat kā uz īpašības vārdiem.

Minēto divdabja formu vietā atkarībā no konteksta iespējams lietot analītiskus savienojumus ar apstākļa vārdiem vairāk, biežāk, izvēlēties līdzīgas nozīmes īpašības vārdus vai veidot citādas teikuma konstrukcijas:
nevis apmeklētākā izstāde muzejā, bet visbiežāk apmeklētā izstāde muzejā,
nevis ēstākais auglis ir banāns, bet visizplatītākais auglis ir banāns,
nevislasītākais kulinārijas žurnāls Latvijā, bet vispazīstamākais kulinārijas žurnāls Latvijā,
nevis viena no pārdotākajām spēlēm pasaulē, bet viena no slavenākajām spēlēm pasaulē,
nevis skatītākais tiesību akts portālā, bet visbiežāk skatītais tiesību akts portālā,
nevis spēlētāko dziesmu tops, bet populārāko dziesmu tops (vai izlase).

Diena pirms Jāņiem, 23. jūnijs, ir Zāļu diena, un tās dienas vakaru dēvē par Zāļu vakaru vai par Jāņu vakaru.
24. jūnijs savukārt ir Jāņu diena. Te varam vilkt paralēles ar Ziemassvētkiem – 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, savukārt Pirmie Ziemassvētki ir nākamajā dienā.

Ir vairākas versijas, kāpēc un kopš kura laika latviešu valodā Jāņus mēdz saukt par Līgo svētkiem (vai vienkārši par Līgo)*. Visticamāk, tas saistāms ar darbības vārda līgot nozīmi ‘dziedāt Jāņu dziesmas’, arī ‘svinēt Jāņus’.
Konstantīns Karulis raksta, ka darbības vārda „līgot nozīme ‘dziedāt Jāņu dziesmas; līksmoties Jāņu nakti’ izveidojusies ne vien saistījumā ar mitoloģiskajiem priekšstatiem vasaras saulgriežos, bet arī senajā izpratnē par dziedāšanu vai īpašu dziedāšanas veidu kā balss šūpošanu; semantiskas paralēles rāda verba [darbības vārda] locīt lietojums. Neatkarīgi no Jāņu tradīcijām līgot nozīmē ‘dziedot gavilēt’. Garlībs Merķelis 18. gadsimta beigās rakstīja, ka līgot ir „augstākajā pakāpē gavilēt” .. No līgošanas kā gavilēšanas izriet vārda līgo nozīme: tā ir verba locījuma forma, kas funkcionē kā dziesmu refrēns [piedziedājums] un reizē gaviļu sauciens.”