Language consultations: electronic database

Pareizi ir 20. gadsimta 60. gadi.

Latviešu valodā ar defisi nepiesaista vārda galotni vai izskaņu, piemēram, 1997. gads, nevis 1997-tais gads. Latviešu valodā kārtas skaitļa apzīmēšanai lieto punktu, piemēram, 1. klase, 19. gs. u. tml. Tāpēc, pierakstot gadu desmitus, nav jāseko angļu vai krievu valodas praksei, bet jāraksta atbilstoši latviešu valodas pareizrakstībai, t. i., 20. gs. 60. gadi, 20. gs. 70. vai 80. gadi.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.

Pareizi ir šerbets.   Šerbets – ‘bieza masa no cukura, augļiem, riekstiem, arī kafijas un šokolādes’.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 766. lpp.

Pareizi ir Beniluksa valstis.

Triju Eiropas valstu – Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas – muitas un ekonomiskās savienības nosaukums ir Benilukss.

• Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R. Grēviņa (vad.). Rīga : Zinātne, 2000, 66. lpp.

Pareizas ir abas formas: man kabatā ir astoņdesmit centu vai astoņdesmit centi.

Ja nelokāmais skaitļa vārds (piemēram, desmit, piecpadsmit, simt) ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt gan ģenitīvā, gan nominatīvā – desmit draugu un desmit draugi, piecpadsmit skolēnu un piecpadsmit skolēni, astoņdesmit centu un astoņdesmit centi.

• Grabis, R. Skaitļa vārds. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 489. lpp.
• Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 426. lpp.
• Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 25. lpp.