Language consultations: electronic database

Izsakot mēra vai apjoma attieksmes starp divām reālijām, lietojams dalāmais (jeb partitīvais) ģenitīvs. No citiem adnominālajiem ģenitīvu veidiem (tādiem, kas ir sintaktiski atkarīgi no lietvārda) dalāmais ģenitīvs atšķiras ar novietojumu: tas allaž atrodas aiz neatkarīgā vārda. Dalāmā ģenitīva nozīmē tiek lietoti lietvārdi, kuri izsaka dalāmu nojēgumu – ko mērāmu, sveramu, skaitāmu u. tml.:
paciņa cepumu;
ēdamkarote eļļas;
glāze piena.
Daļskaitļa 1⁄2 nosaukums veidots, izmantojot pamata skaitļa vārdu viens un lietvārdu puse – viena puse. Arī vārds puse izsaka dalāmo nojēgumu, tātad aiz šī vārda lietojams ģenitīvs:
(viena) puse tējkarotes;
(viena) puse ābola.

Teikumā šādās vārdkopās lokāmi mērvienību, iesaiņojuma, daļu u. tml. nosaukumi, nemainot tiem sekojošās ģenitīva locījumu formas:
sadrupina paciņu cepumu, pievieno pusi tējkarotes kanēļa.

Bieži sastopami salikteņi ar pus- (vārdnīcās atrodams arī atsevišķs vārds pus), kas norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma, tilpuma:
puspaciņa cepumu;
pustējkarote kanēļa.
Ar pus- darinātos lietvārdus iespējams lietot visos vajadzīgajos locījumus:
sadrupina puspaciņu cepumu, pievieno pustējkaroti kanēļa.

Saliktā sakārtotā teikumā pirms sakārtojuma saikļa (bet, un, tomēr, taču, turpretim) ir liekams komats. Teikums Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja ir salikts sakārtots teikums, kurā ir divas neatkarīgas teikuma daļas:
1) mans vārds ir Dana, teikuma priekšmets vārds, izteicējs ir Dana;
2) jau divus gadus esmu skolotāja, teikuma priekšmets nullformā (jeb ietvertais teikuma priekšmets) [es], izteicējs esmu skolotāja.

Senajiem romiešiem septembris bija septītais gada mēnesis, jo gads sākās ar martu.

Par Jūlija kalendāru dēvē t. s. „veco stilu” – gadu skaitīšanas sistēmu, kas tika ieviesta Jūlija Cēzara laikā (46. g. p. m. ē.). 128 gados šis kalendārs par vienu diennakti atpaliek no Saules kalendāra. Gregora kalendārs ir t. s. „jaunais stils” – gadu skaitīšanas sistēma, ko ieviesa pāvests Gregors XIII 1582. gadā. Šis kalendārs par vienu diennakti no Saules atpaliek tikai 3300 gados.

Svētku, atceres un citas atzīmējamās dienas regulē likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Šobrīd svētku dienu nosaukumos pirmais vārds aiz viena vai vairākiem īpašvārdiem tiek rakstīts ar lielo sākumburtu:
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena,
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena.
Savukārt atceres un atzīmējamo dienu nosaukumos šis komponents parasti rakstīts ar mazo sākumburtu:
Latvijas Republikas okupācijas diena,
Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena.

Līdzīgos nosaukumos vienveidības dēļ būtu piemērojams viens princips, taču šobrīd ieteicams ievērot normatīvajos aktos ieteikto lielo sākumburtu lietojumu.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).