Language consultations: electronic database

Kā pareizi rakstāms adresāts: ārkārtējajam vai ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam?

Terminā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks lietots īpašības vārds ārkārtējais ar noteikto galotni -ais (kā labais, baltais). Īpašības vārdiem, kā arī lokāmajiem ciešamās kārtas pagātnes divdabjiem (-ts, -ta) ar noteikto galotni  datīvā (Kam?) un lokatīvā (Kur?) parasti ir paplašinātā galotne:

Jānis Baltais – Jānim Baltajam;
Baltais bulvāris – Baltajā bulvārī;
pilnvarotais vēstnieks – pilnvarotajam vēstniekam.
Īpašības vārdiem, kuri ir atvasināti ar piedēkli -ēj-, kā ārkārtējs, šorītējs, formu smagnējības vai nelabskaņas dēļ paplašinātās galotnes nemēdz lietot:
šorītējā avīze – šorītējai avīzei – šorītējā avīzē;
pēdējais vilciens – pēdējam vilcienam – pēdējā vilcienā;
vispārējie svētki – vispārējiem svētkiem – vispārējos svētkos.
 

Arī trīs un četru zilbju noteiktajiem adjektīviskajiem divdabjiem, ja tajos jau pēdējās zilbēs atrodas j, datīvā un lokatīvā parasti nelieto paplašinātās galotnes:
ievērojamā vieta – ievērojamai vietai – ievērojamā vietā;
cienījamais kungs – cienījamam kungam;
izglītojamie cilvēki – izglītojamiem cilvēkiem – izglītojamos cilvēkos.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.

Vairākvārdu (vismaz trīs vārdu) iestāžu un struktūrvienību nosaukumos, kurus ievada īpašvārds (personvārds, vietvārds), ar lielo sākumburtu rakstāms arī nākamais vārds aiz tā:

Vārds plus ir apstākļa vārds, kuru lieto:
starp diviem skaitļu apzīmējumiem – pieci plus divi;
skaitļa apzīmējuma priekšā, norādot uz pozitīvu lielumu – plus pieci grādi.
Vārds pluss ir lietvārds, kuru lieto:
saskaitīšanas zīmes vai pozitīva lieluma apzīmējuma nosaukšanai – matemātikā atņemšanas darbībai tiek lietots mīnuss, bet saskaitīšanas – pluss;
pozitīvas parādības, vēlamas īpašības apzīmēšanai – Aigara pluss ir labās organizatora spējas.

Savienojums uz doto brīdi ir nevēlams kalks, kura vietā latviešu valodā iederīgāki ir tādi apstākļa vārdi kā pašreiz, patlaban, šobrīd:
nevis uz doto brīdi ir iesniegti vairāki priekšlikumi, bet pašreiz ir iesniegti vairāki priekšlikumi;
nevis skolu uz doto brīdi apmeklē 100 skolēnu, bet skolu patlaban apmeklē 100 skolēnu.