Language consultations: electronic database

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta), gan paaugstināta (pazemināta) cena, tomēr ieteicams ir variants paaugstināta (pazemināta) cena.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’.
Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa paaugstināta (pazemināta) cena, jo ir augsta/zema cena, nevis liela/maza cena.

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta, samazināta), gan paaugstināta (pazemināta) apetīte, tomēr ieteicams ir variants palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’, savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” norādīta šāda nozīme – ‘panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’. Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda samazināt nozīmēm – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte, jo tā var būt gan liela, gan maza. Parasti par apetīti gan sakām – vai nu tā ir, vai tās nav.

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var  izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Šāda izteiksme nav vēlama, teksts ir jāveido citādi.

Salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem tās ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums – vai divdabis ir zaudējis vienu no būtiskajām verba pazīmēm – procesuālo nozīmi; tādā gadījumā tas izsaka darbību vai stāvokli kā raksturīgu, pastāvīgu kāda objekta pazīmi, piemēram, vilinošs, pieredzējis, iemīļots. No šādiem divdabjiem pakāpes var veidot. Taču divdabis var saglabāt attiecīgajam darbības vārdam raksturīgo semantiku ar procesuālo – darbības vai stāvokļa – nozīmi, piemēram, pārejošs, pietiekošs, nepārtraukts, un šādos gadījumos salīdzināmo pakāpju formas parasti neveido, jo leksiskās nozīmes ziņā tās šķiet nesaprotamas. Taču praksē bieži vien šis nosacījums tiek ignorēts, un pēdējā laikā salīdzināmās pakāpes tiek veidotas teju no visiem divdabjiem.
Konkrētajā gadījumā sludinājuma teksts no valodas viedokļa nav atbalstāms. Jādomā, kā teikt citādi: klausītāju visbiežāk izvēlētajā radio; radio, ko visvairāk izvēlas klausītāji; radio, kam visvairāk klausītāju; klausītāju iecienītākais radio u. tml.
Vairāk par šo valodas aktualitāti var lasīt Guntas Smiltnieces rakstā „Divdabju gradācija”.