Language consultations: electronic database

Šādi vārdu savienojami ir pieļaujami vārda produkts daudznozīmības dēļ, taču tik plašs to lietojums latviešu valodā nav vēlams.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārds produkts skaidrots šādi: 1. ‘priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā’; 2. ‘uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai’; 3. ķīm. ‘viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem’; 4. ‘apstākļu, vides iedarbības rezultāts; rezultāts, sekas (garīgai darbībai)’.
 „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdam fiksētas četras dažādas nozīmes: 1. ’cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja); 2. ‘viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām’; 3. ‘kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts’; 4. ‘pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces’.
Arī terminā nacionālais kopprodukts ir lietots vārds produkts. Vārdnīcu skaidrojumi liecina, ka vārdam ir ļoti plašs lietojums, nav arī noliedzams, ka tas ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu, līdzīgi tiek lietoti arī vārdi projekts, formāts, vīzija, filozofija u. c. Valodniece R. Veidemane par šādiem vārdiem saka: „Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus.” Valsts valodas centra direktors profesors Dr. habil. med. M. Baltiņš par vārda produkts lietojumu raksta: „[..] līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.”

Literārajā valodā vārdu benzīntanks lietot nebūtu ieteicams.

Tas ir sarunvalodas vārds. Vieta, kur var uzpildīt degvielu, ir degvielas uzpildes stacija (bez benzīna tur tiek pārdota arī dīzeļdegviela).

Pareizi ir kontaktdakša.

Vārds štekeris latviešu valodā ir barbarisms, pārņemts no vācu valodas der Stecker.

Viens no šalles tulkojuma variantiem varētu būt bezgalu šalle.

Atbildot uz šo jautājumu, Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs I. Krieviņš dalījās pārdomās, paužot tās kā personisku, nevis attiecīgās apakškomisijas viedokli.
„Kārtējos modes parādību apzīmējumus (kāds ir arī tube scarf un citi šīs šalles apzīmējumi: infinity scarf, eternity scarf, loop scarf, circle scarf utt.) nevajadzētu pakļaut pārsteidzīgai terminoloģizācijai latviešu valodā kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem modes jaunvārdiem izdodas kļūt pat par avotvalodā leksikogrāfiski atzītu vārdu (vai vārdkopu). Tamlīdzīgu modes preču komerciālo nosaukumu latviskošana lielākoties ir tulkošanas problēma. Atšķirībā no tradicionālajām taisnstūra šallēm šīm šallēm piemīt gredzensloksnes (vai reizēm arī dobgredzenauta) izskata kopīgā pazīme, jo to sagatavju gali ir sašūti, saadīti, satamborēti vai arī citādi savienoti (piemēram, vienkārši šalles galus sasienot). Tādēļ galvai pārmaucamo kaklautu vispārinošai apzīmēšanai patiešām varētu izraudzīties vārdkopu bezgalu šalle (nevis bezgala, kā dzirdēts lietojam), tā uzsverot izstrādājuma raksturīgāko prečskata tehnisko pazīmi. Latviskojumā, protams, zūd avotvalodas infinity scarf metaforiskā konotācija par šo šaļļu valkāšanas veidu nebeidzamo variējamību. Internetā ir sastopami arī citi, bet neveiklāki un pārprotami latviskojumi: cauruļveida šalle (arī barbarisms truba), tuneļšalle, riņķšallīte, apļveida šalle.”
Var piekrist I. Krieviņa viedoklim par nosaukumu bezgalu šalle, taču tieši šaļļu pārdevēji un nēsātāji ikdienas saziņā apliecinās, kurš no variantiem turpmāk tiks izmantots valodas praksē.

Moda (lat. modus ‘mērs, veids’) mat., meh. – ‘gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante (‘atsevišķa mainīgas pazīmes vērtība’) ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā’.