Language consultations: electronic database

Latviešu valodā ir pārejoši (transitīvi) un nepārejoši (intransitīvi) darbības vārdi. Pārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (jautājums Ko?) bez prievārda, piemēram:
lasīt grāmatu;
redzēt māju;
zīmēt portretu.
Nepārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas nav vērsta uz objektu akuzatīvā:
gulēt;
priecāties;
sazināties.

Arī darbības vārds komunicēt ir nepārejošs darbības vārds, tātad ar to nevajadzētu lietot kādu objektu akuzatīvā:
nevis komunicēt informāciju, bet informēt, sniegt informāciju;
nevis komunicēt pētījuma rezultātus, bet izplatīt pētījuma rezultātus, nodot pētījuma rezultātus;
nevis komunicēt uzņēmuma zīmolu, bet reklamēt zīmolu, vēstīt par zīmolu.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.

Kā pareizi rakstāms adresāts: ārkārtējajam vai ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam?

Terminā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks lietots īpašības vārds ārkārtējais ar noteikto galotni -ais (kā labais, baltais). Īpašības vārdiem, kā arī lokāmajiem ciešamās kārtas pagātnes divdabjiem (-ts, -ta) ar noteikto galotni  datīvā (Kam?) un lokatīvā (Kur?) parasti ir paplašinātā galotne:

Jānis Baltais – Jānim Baltajam;
Baltais bulvāris – Baltajā bulvārī;
pilnvarotais vēstnieks – pilnvarotajam vēstniekam.
Īpašības vārdiem, kuri ir atvasināti ar piedēkli -ēj-, kā ārkārtējs, šorītējs, formu smagnējības vai nelabskaņas dēļ paplašinātās galotnes nemēdz lietot:
šorītējā avīze – šorītējai avīzei – šorītējā avīzē;
pēdējais vilciens – pēdējam vilcienam – pēdējā vilcienā;
vispārējie svētki – vispārējiem svētkiem – vispārējos svētkos.
 

Arī trīs un četru zilbju noteiktajiem adjektīviskajiem divdabjiem, ja tajos jau pēdējās zilbēs atrodas j, datīvā un lokatīvā parasti nelieto paplašinātās galotnes:
ievērojamā vieta – ievērojamai vietai – ievērojamā vietā;
cienījamais kungs – cienījamam kungam;
izglītojamie cilvēki – izglītojamiem cilvēkiem – izglītojamos cilvēkos.

Vārdi balle ar nozīmi ‘sabiedrisks pasākums ar dejām’ un balle ar nozīmi ‘mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos’ ir homonīmi – vienādi izrunājami un rakstāmi vienas valodas vārdi ar atšķirīgu, savstarpēji nesaistītu nozīmi. Tie ir 5. deklinācijas lietvārdi, kuriem daudzskaitļa ģenitīvā parasti ir līdzskaņu mija:
dille – diļļu;
lelle – leļļu;
šalle – šaļļu.
Līdzskaņu mija daudzskaitļa ģenitīvā ir vārdā balle ar nozīmi ‘sabiedrisks pasākums ar dejām’:
Ziemassvētki ir baļļu laiks, zaļumbaļļu tradīcija joprojām dzīva.
Savukārt vārdā balle ar nozīmi ‘mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos’ daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav:
vērtējums desmit ballu sistēmā, eksāmenā iegūts vienāds ballu skaits.
Tas ir līdzskaņu mijas izņēmums, lai nerastos pārpratumi ar citas nozīmes vārdu.

Ar lietvārdu vienskaitlī mēdz apzīmēt arī vairāku elementu kopumu, piemēram, grupa, lērums, komanda. Lai gan ir skaidrs, ka lērumā ir liels kādu elementu daudzums, grupā un komandā ir vairāki cilvēki, gramatiski ir lietvārds vienskaitlī. Ja teikuma priekšmets ir vienskaitlī, izteicēja lokāmais vārds arī lietojams vienskaitlī:
ģimene ir lolojusi piecus audžubērnus;
tauta ir daudz izcietusi;
pūlis ir mēģinājis iekļūt ēkā.