Language consultations: electronic database

Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!

Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.

Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.

Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.

Teikuma beigās pirmo lieto to pieturzīmi, kas izsaka galveno modalitāti, un parasti tā ir jautājuma zīme.

A. Blinkena norāda: „Tādu īsto jautājumu beigās, kurus runātājs izsaka afekta stāvoklī, iespējams lietot arī izsaukuma zīmi vai arī vienlaikus izsaukuma zīmi un jautājuma zīmi. [..] Ja teikumā nav formālo jautājuma modalitātes pazīmju, reizē jautājuma un izsaukuma modalitāti var parādīt abas pieturzīmes – jautājuma zīme un izsaukuma zīme, turklāt pirmā parasti nostājas tā pieturzīme, kas izsaka galveno modalitātes veidu – parasti – jautājuma zīme. Tik agri?! Par jaunu?! Ja teikums galvenokārt domāts kā izsaukums un tikai ar zināmu jautājuma pieskaņu, retumis iespējama pirmajā vietā izsaukuma zīme. Ko tas nozīmē!?”

Saliktā pakārtotā teikumā gala pieturzīmi nosaka virsteikuma komunikatīvais tips (jeb komunikatīvā modalitāte).
Ja virsteikumam piemīt stāstījuma komunikatīvā funkcija, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekams punkts.
Es domāju, kurp mēs varētu doties brīvdienās.
Jānis vaicāja, ko Anna ēdīs brokastīs.

Ja virsteikuma komunikatīvais tips ir jautājums, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekama jautājuma zīme.
Kā rīkoties, ja mājās ieperinājušās žurkas?
Vai jūs zinājāt, ka krokodili un aligatori ir ļoti atšķirīgi dzīvnieki?

Ja virsteikuma komunikatīvais nolūks ir pavēle, brīdinājums, mudinājums u. tml., tad salikta pakārtota teikuma beigās  ir liekama izsaukuma zīme.
Ejiet prom, ja nevēlaties klausīties pārmetumus!
Neatgriezieties, kamēr nebūsit visu padarījuši!

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

 Atsevišķos gadījumos šī konstrukcija ir lietojama.

„Ja šādu konstrukciju tekstā ir daudz vai tās lietotas nevietā, teksts veidojas neskaidrs.
Šo konstrukciju lietojums pieļaujams lietišķajā stilā, izsakot iemeslu: atbrīvot no darba sakarā ar aiziešanu pensijā; piešķirt pabalstu sakarā ar grūtiem materiāliem apstākļiem; apbalvot sakarā ar 50 gadu jubileju; paplašināt ražošanu sakarā ar pieaugošo pieprasījumu.
Ja konstrukcija sakarā ar... norāda uz cēloni, tās vietā labāk izvēlēties citu izteiksmi: sakarā ar sliktajiem darba apstākļiem daudzi strādnieki no darba aiziet → slikto darba apstākļu dēļ daudzi strādnieki no darba aiziet; sliktie darba apstākļi veicina strādnieku aiziešanu no darba. Sakarā ar lielo sabiedrisko slodzi cieta darbs → lielā sabiedriskā slodze traucēja veikt darbu. Sakarā ar neparedzētajiem apstākļiem jautājuma izlemšana ieilga → neparedzēto apstākļu dēļ jautājuma izlemšana ieilga; neparedzētie apstākļi kavēja (paildzināja) jautājuma izlemšanu. Kvarcs sakarā ar tā vērtīgajām īpašībām zinātnē un tehnikā ir neaizstājams → tā kā kvarcam ir vērtīgas īpašības, tas ir neaizstājams zinātnē un tehnikā. Ir gadījumi, kad cēloņa nozīmē sakarā ar... lietots pilnīgi nevietā: sakarā ar saaukstēšanos viņam ir iesnas → viņš saaukstējās un dabūja iesnas. Sakarā ar angīnu bērnam paaugstinājās temperatūra → bērns saslima ar angīnu, un viņam paaugstinājās temperatūra; angīna izraisīja bērnam temperatūras paaugstināšanos. Sakarā ar ugunsgrēku viņi palika bez pajumtes → ugunsgrēkā viņi zaudēja pajumti; izcēlās ugunsgrēks, un viņi palika bez pajumtes.
Cita konstrukcija jāizvēlas arī tajos gadījumos, kad vārdu savienojums sakarā ar... kopā ar sekojošo lietvārdu teikumā ir papildinātāja funkcijā: viņam ir kas sakāms sakarā ar prēmiju → viņam ir kas sakāms par prēmiju. Viņš deva rīkojumus sakarā ar uguņošanu → viņš deva rīkojumus par uguņošanu (par uguņošanas norisi)”.